Jau desmito dienu divi mikroķirurgi no Latvijas atrodas kādā hospitālī Kijivā, Ukrainā, lai operētu un ārstētu cietušos karā. ReTV uzrunāja Olafu Libermani un Mārtiņu Malzubru, apzinoties gan, ka diez vai, strādājot tik saspringtos apstākļos, sarunai pietiks laika.
Savās pāris brīvajās minūtēs abi Latvijas mediķi gatavi dalīties tajā, ko pieredz, strādājot kara medicīnas apstākļos. “Dzīvojam slimnīcā, 25 metrus tālāk ir operāciju bloks, kur mēs operējam. 100 metrus tālāk ir Traumatoloģijas nodaļa, kurā mēs konsultējam. Mēs esam darbā visu laiku,” saka Mārtiņš Malzubris, mikroķirurgs.
“Salīdzināšanai varu pateikt – ņemsim normālu operāciju zāles noslogojumu, šodien mums ir sarakstā kaut kādi pieci sīkumi un viena liela brūce. Šeit ir pacients, kuram ir četras lielas brūces, tas ir tikai viens pacients no 20 pacientiem. Viņam ir četras lielas brūces, milzīgas, četrās lokalizācijās. Viņš ir bijis ievainots ar četrām triecienšautenes lodēm, divas dienas ar salauztu augšstilbu līdis pa mežu. Tas ir pacients, kuru mēs tikko operējām,” pauž Olafs Libermanis, mikroķirurgs.
Pārsvarā esot jāoperē Ukrainas karavīri. Traumas ir dažādas - sašķaidīti orgāni, šauti lūzumi, acu traumas un daudz kas cits. “Pārsvarā tās ir sprādziena tipa traumas, ar sprādziena šķembām radītiem bojājumiem, dažnedažādas lokalizācijas. Otrs - ložu radīti bojājumi,” pauž Mārtiņš Malzubris.
Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris ReTV Ziņām saka – viņu ikdienas apstākļi nav izstāstāmi. “Operācijas zāles organizācija ir daudzkārt nesalīdzināmi citādāka, kā ir pierasts pie mums. Sanitārie apstākļi operāciju zālē, sterilitāte atšķiras, bet tam ir absolūti savs pamatojums, jo ar tempiem, kādos notiek operācijas attīstītajās valstīs, nevarētu izoperēt 30 pacientus, varētu izoperēt desmit pacientus dienā. Bet desmit pacientus nevar, vajag visus 30,” saka Mārtiņš Malzubris.
Izvēle doties uz Ukrainu, kuru plosa karš, bijusi, jo jau sen bija apsolījuši saviem ukraiņu draugiem palīdzēt. Otrkārt, profesionālās pieredzes dēļ. “Mēs arī mācamies no viņiem, strādājam viņu komandā, filmējam. To mēs pasniegsim Latvijai. Mēs ceram, ka tā būs valdības, ministrijas un universitāšu iniciatīva - iemācīt Latvijas ārstiem debrīfment, damage control, atbalstīt tos ārstus, kuri nodarbojas ar mikroķirurģiju,” saka Olafs Libermanis.
Proti, iemācīties strādāt kara apstākļos. Ārsti ReTV saka – šādā situācijā Latvijas medicīnas sistēma ir vien 2013. gada līmenī. “Ja būtu liels daudzums šādu cietušo pacientu, mēs pilnīgi noteikti pieļautu ārprātīgi daudz kļūdu, kā arī Ukraina pieļāva sava kara sākumā pirms astoņiem gadiem. Tagad viņi ir ļoti daudz mācījušies un strādā daudzkārt labāk. To var redzēt, kā viņi ir izmainījuši savu protokolu, kā pieiet šādām traumām,” pauž Mārtiņš Malzubris.
Abi ārsti gatavi uzņemt un atvest uz Ukrainu augsta ranga veselības aprūpes administratorus no Latvijas. “To, lai šos te mērogus, kur ir šī pacientu plūsma, pirms atved autobuss ar 30 nopietni ievainotajiem, kādus Latvijā var redzēt varbūt gada laikā, nākamajā dienā atved 30, kas ar viņiem notiek, to ir vērts paskatīties. Mēs neko tādu nebijām iedomājušies,” atzīst Olafs Libermanis,
Par bailēm, savu drošību un notiekošo aiz hospitāļa sienām esot domājuši vien tad, kad bijuši ceļā uz Ukrainu. Tagad tam neesot laika. Vienlaikus profesionāļi saka – sadzīves ziņā viss esot labi: “Mūs labi baro! Mēs Rīgā tā neēdam nekad. Ieejam slimnīcas ēdnīcā, uzreiz klāt ir četras kundzes, kuras cenšas pabarot ar ukraiņu kārumiem.”
