Arī mūsdienās ir būtiski ticēt savai valstij

Pirms 105 gadiem Cēsu pievērtē norisinājās smagas kaujas, kas tolaik bija nozīmīgs pagrieziena punkts pavisam nesen nodibinātās Latvijas neatkarības izcīnīšanā, kā arī profesionālās armijas izveidē. Atzīmējot šo gadadienu, Cēsīs pulcējās vēstures pētnieki, lai diskutētu par Cēsu kauju nozīmi kultūras un māklas kontekstā. Savukārt rīt Cēsīs notiks militārā parāde, kā arī Cēsu kauju rekonstrukcija.

Pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gada 18. novembrī tās teritorijā aizvien pastāvēja krietni haotiska un nestabila politiskā, kā arī militārā situācija. Dažādiem politiskajiem spēkiem krasi atšķiras redzējums par jaunizveidotās valsts nākotni un pārvaldi. Tāpēc uzvara par Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju, kuri aizstāvēja vācu intereses, bija izšķirošs punkts Latvijas neatkarības karā. 

Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētnieciskajā darbā Juris Ciganovs: “Tā ir pirmā lielā uzvara, ko izcīnīja šeit esošais igauņu karaspēks savienībā ar Latvijas karaspēku, kas tobrīd tikai sāka veidoties. Šī uzvara ļāva noticēt saviem spēkiem un noticēt tam, ka valsts ideja var pastāvēt.”

Vēsturtnieks Tālis Pumpuriņš Cēsu kaujas pētījis ilgus gadus. Šodien straptaustiskajā zinātniskajā konferencē viņš uzstājās ar lasījumu par šo kauju nozīmi latviešu literatūrā un mākslā. Kā piemēru vēsturnieks min Aleksandra Grīna “Dvēseļu puteni”. 

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Vigo Pumpuriņš: “Interesanti ir tas, ka tieši šī te trešā daļa jau tika iestrādāta papildus jau pēc tam, kad rakstnieks jau bija nopublicējis laikrakstā, jau savu sākotnējo versiju. Papildinot, balstoties uz Skolnieku rotas karavīru atmiņām, ir tapis šis ļoti emocionālais un reālistiskais Latvijas neatkarības kara laika posms siastībā ar Cēsu kaujām atspoguļojums.”

Vēstures pētnieki min, ka ticība savai valstij aizvien ir ļoti būtisks aspekts. Īpaši tāpēc, ka ģeopolitiskiā situācija ir krasi mainījusies. Tāpēc, atzīmējot Cēsu kauju 105. gada dienu, sestdien Vienības laukumā notiks Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku militārā parāde un orķestra defilē programma. Parādi vēros gan Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, gan arī Aizsardzības ministrijas vadība. Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Egils Dēvits: “Mūsu galvenais mērķis ir parādīt mūsu vienotību. Līdz ar to nebūs tikai Cēsu novada militārās vienības, bet būs arī Igaunijas bruņoto spēku parādes vienība, būs arī NATO paplašinātās kaujas grupas pārstāvji. Protams, Zemessardzes 27. kājnieku bataljons atšķirībā no pieciem gadiem atpakaļ šogad būs daudz plašāk pārstāvēts. Būs pārstāvēta bataljona katra apakšvienība, un mums ir tas gods nest Latvijas armijas karogu.”

Savukārt ieskatu Cēsu kauju norisē un tā laika cilvēku sajūtās un emocijās sniegs kaujas rekonstrukcija Pirtsupītes gravā. Par to rūpējas biedrība “Live Latvija” sadarbībā ar režisori Edīti Siļķēnu. “Dalībienki būs vairāk nekā 100 cilvēki. Starptautisks pasākums – Latvija, Lietuva, Igaunija. Rekonstruktoru klubi, mūsu pašu Aizsardzības akadēmijas kadeti, Cēsu teātra aktieri attēlos šos civiliedzīvotājus, būs bruņmašīna, lielgabali.”

Renārs Sproģis sola, ka Cēsu kaujas rekonstrukcija šogad iezīmēs ne tikai cīņas gaitu, bet arī atklās cilvēku izšķiršanos un ticību savai valsti un tās pastāvēšanai.