Kosmētiskā somiņa ir lieta, ko ne katram vīriešu kārtas cilvēkam līdz galam izdodas izprast. Stiprā dzimuma kosmētiskajā somiņā vai skapītī atradīsim skūšanās putas, odekolonu, iespējams kādu sejas krēmu, ko vienlīdz labi var izmantot arī rokām vai kājām un padušu dezodorants. Mūsu daiļajām dāmām kosmētiskā somiņa nereti pārsniedz lidmašīnā nesamā kofera izmērus un uzskaitīt visu saturu mēs nespēsim fiziski – pirksti pret klaviatūru nodils kā likts!

Tomēr lielāka kosmētiskā somiņa par to, ko īsta dāma ņem līdzi ceļojumā, ir tikai priekšzīmīga automobilista bagāžas nodalījumā. Patiesībā tā ir prāva kaste, jo atšķirībā no pūdernīcām, matu lakām, ēnām, uzaču tušām, lūpu zīmuļiem un sazin vēl ko, auto kosmētika parasti ir daudz prāvāka tilpuma pudelītēs, kārbiņās un aerosolos.

Tas ir pareizi un apsveicami, ja vēlamies, lai mūsu braucamrīks izskatītos skaisti, brauktu labi un klusās vasaras naktīs nebūtu jāklausās kā rūsa apēd priekšējo spārnu. Bet kā ir ar tiem, kas ielas satiksmē piedalās ar divu riteņu motorizētiem spēkratiem? Gan teorētiski, gan praktiski nelielai “pūdernīcai” vajadzētu būt arī šajā gadījumā.

Tiem, kas ikdienā pārvietojas ne ar motociklu, varētu likties, ka šis transporta līdzeklis ir braukšanai un nekādā gadījumā ne kopšanai. Un kas gan tur būtu, ko kopt? Pielej pilnu bāku, uzstīmē ķiveri un aidā vējā plandošās biksēs pretim nezināmajam, pretim piedzīvojumiem, pretim brīvībai. 

Patiesībā ar to brīvību un nezināmo ir tā kā ir. Šo transporta līdzekli izmanto galvenokārt divās versijās – lai reizi nedēļā ar domubiedriem izmestu nelielu līkumu pa Latvijas labākajiem ceļiem, vai arī, lai ikdienā galamērķi sasniegtu ātrāk par pārējiem. Ja runājam par pirmajiem, tad šāda izprieca parasti notiek saulainā laikā un tur, kur pat putniņam nav brīv nokārtot dabiskās vajadzības.

Nerunāsim par tiem motociklu īpašniekiem, kas lielāko dzīves daļu pavada garāžā skrūvējot, metinot, pulējot hromējot un visādi citādi izdaroties. Tā ir vēl viena atsevišķa kategorija. Nereti gadās tā, ka mocis pat pāris gadus netiek izstumts no garāžas, jo nedaudz jāpiekoriģē kāju aizsargu dizains, jāpārmetina stūre, jāpalielina bāka un jāpastiepj garumā izpūtējs.

Šoreiz par tiem, kuri motociklu izvēlas kā transporta līdzekli īsajiem vasaras mēnešiem. Par tiem, kam mocis ir īsts darba zirgs, kurš savā mūžā piedzīvo ne tikai spīdošus mirkļus vien.

Bijām ciemos pie pasaulē pazīstama auto un moto virsbūves remonta līdzekļu ražotāja un tirgotāja “Radex”, tāpēc aprunājāmies ar uzņēmuma direktoru Aigaru Dergaču.

Sāksim ar tik prozaisku lietu kā sēdeklis. Dažiem modeļiem tie ir ar īpašu sintētiska auduma apdari. Te derēs vien tikai un vienīgi šādam materiālam domāts tīrīšanas līdzeklis. No otras puses, parasti šāds materiāls ir tikai dārgākā gala motocikliem, tāpēc tā īpašniekam atļauties labu moto kosmētiku nesagādās problēmas.

Taču galvenokārt jau sēdeklis ir vai nu no mīkstās plastmasas, vai pārvilkts ar ādu. Taisnības labad jāsaka – eko vai vegāno ādu, ko mūsu senči zinātniski dēvēja par dermatīnu! Ir speciāli līdzekļi ar kuru palīdzību būtu vērts kā minimums reizi mēnesī notīrīt un apstrādāt sēdekli. Galvenokārt jau tāpēc, lai to pabarotu un atgrieztu tam elastību un izturību. Ja auto sēdekļi ir pasargāti no apkārtējās vides, tad motociklam nē. Sāļi, skābes, saules ultravioletie stari to ātri vien var sabeigt, izžāvēt un tad jau arī plaisas nav ilgi jāmeklē.

Vējstikls vai vizors – tā sauc aizsargstiklu motocikla priekšgalā. Vispirms jau tas parasti aplīp ar treknu mušu līķīšu kārtu, kas traucē redzēt. Gaisā esošie putekļi ir gana asi, lai pie lielāka ātruma padarītu šo stiklu teju vai matētu. Noteikti ik pa brīdim vajadzētu notīrīt šo aizsargu ar speciāli tam paredzētu līdzekli. Un vismaz reizi sezonā nāktos šo stiklu nopulēt un pārklāt ar īpašu keramikas aizsardzību. Starp citu, to pašu var un vajag darīt ar moča lukturiem un ķiveres vizoru.

Lai nemulsina stikla pulēšana, jo šajā gadījumā mums darīšana noteikti būs ar organisko stiklu jeb plastikātu. 

Ejam tālāk! Melnā plastmasa. Tā vairāk atrodama lielajos skūteros. Pus gads tiešos saules staros un no melnuma nav ne vēsts. Izskatās nesmuki un arī plastmasa kļūst trauslāka. Te ir pat veseli divi līdzekļi – viens, kas šo plastmasu pabaro un atgriež tās sākotnējo izskatu. Otrs variants – speciāla tam paredzēta keramika, kas protams, kalpos daudz ilgāku laiku. Tas attiecas arī uz tā saucamo instrumentu paneli. Būsiet pamanījuši, ka sarkanās pogas diezgan īsā laikā kļūst pelēkas.

Te gan nāktos ņemt vērā, ka jebkurš materiāls, kuram gatavojamies uzklāt keramisko pārklājumu, pirms tam ir maksimāli jāsakopj. Cauri īpaši stiprajai aizsardzībai neko saglābt vairs neizdosies bez speciāliem instrumentiem un profesionāļu piesaistes.

Un, protams, motocikls ir jāmazgā. Ja braucam pa dubļiem un bezceļiem, tad savādāk. Tad jādabū nost dubļu kārta un putekļu kilogrami. Taču, ja ikdienā braucam pa daudz maz jēdzīgiem asfalta ceļiem, tad labs palīgs varētu būt sausais šampūns. Skaidrs, ka sauss viņš nav. Tas ir balzāmveidīgs šķidrums pudelē, taču par sauso to sauc tāpēc, ka mazgāšanai nav nepieciešams ūdens. Mikrošķiedru lupatiņa, šis sausais šampūns un nesteidzīgi notīrām visas plastmasas detaļas. To mierīgi var darīt biroja stāvvietā, pie veikala, kamēr sieva iepērkas vai kur nu sirds kāro. Dabu šis līdzeklis nepiegāna ne mazākā mērā.

Auto, velo un moto piederumu tirgotājs “Autoduals” tā vadītāja Edgara Zaķa personā iesaka pēc motocikla mazgāšanas izmatot speciāli šim spēkratam paredzētu vasku. Te pat ir izvēles iespējas un viens no iecienītākajiem ir “Quick” jeb ātrais vasks. Tas nepadara detaļas taukainas, kas motociklam atšķirībā no automobiļa varētu būt ļoti svarīgi!

Edgars iesaka izmantot arī tā dēvētos “sausos” lubrikantus motocikla ķēdei. Tie atšķiras ar vienkāršu pielietojumu un to, ka šādai smērvielai nepieķersies ceļa putekļi, smiltis un cita draza, kas ķēdei varētu pamatoti nepatikt.

Tagad atliek pats vienkāršākais – parakņāties internetā un atrast vajadzīgos līdzekļus. Varam vien pačukstēt priekšā, ka viss pieminētais ir bez raizēm atrodams tepat Latvijas veikalos.

Un, visbeidzot, motocikls ir daudz mazāk aizsargāts par automobili, taču tas ir jūtami dinamiskāks un reizēm arī ātrāks. Būtu labi atcerēties, ka zaudētājs nevienlīdzīgā divkaujā nav varonis, bet vientiesis, kurš nespēj pragmātiski izvērtēt situāciju. Sargāsim sevi paši un tad jau arī tie no debesu maliņas mūs pasargās!