Āraišu ezerpilī sāk būvēt 10. gadsimta iedzīvotāju māju

Āraišu ezerpils iedzīvotāju mītni, kas celta vēlā dzelzs laikmeta pirmajā pusē, rekonstruēja no senajiem materiāliem pirms 40 gadiem, taču laika zobs darīja savu - tā gluži vienkārši nopuva. Tagad ar eksperimentālām metodēm mežā Amatas pusē aizsākti pirmie darbi, lai uzbūvētu identisku būvi.

Arheologs Artūrs Tomsons saka: “Mēs te strādājam ar tam laikam raksturīgiem šaurasmens cirvjiem. Un skatāmies, kā mūsdienu cilvēks mēģina atcerēties senās prasmes.”

Artūrs Tomsons skaidro – eksperiments nupat sākts: ar šaurasmens cirvīšiem, kādi bija arī Āraišu ezerpils iedzīvotājiem, tiek cirstas egles, kas pēcāk būs rekonstruētās mājas sienas. 

“Lielie jautājumi jau, protams, sen ir atbildēti. Ir noskaidrots, ka nepieredzējis darbinieks var apmēram septiņās minūtēs nogāzt 20 centimetru resnu koku, ļoti pieredzējuša mežstrādnieka rekords bija 40 sekundes,” pauž Artūrs Tomsons 

Tikmēr mūsdienu cilvēks, precīzāk, arheologs, kopā ar vēsturnieku Edgaru Žīguru ar vairāku simtu gadu senu metodi vienu egli nogāza deviņu minūšu un trīsdesmit sešu sekunžu laikā. Mājai arheologiem jāsagādā vēl dažādi materiāli - tievāki koki jeb kārtis grīdai, egles stumbrs ar sakni jeb kabe jumta rekonstrukcijai. 

Eva Koljera, Amatas pašvaldības tūrisma un ezerpils nodaļas vadītāja, pauž: “Kāpēc mēs gribam to atkārtot? Tādēļ, lai mēs izprastu to mantojumu, to eksperimenta mācības, ko Jānis Apals mums ir atstājis, lai tās nebūtu tikai teorētiskas zināšanas un lai mēs varētu viņas pārnest tālāk, nākamajām paaudzēm.”

Jānis Apals, kurš devies mūžībā, ir Āraišu ezerpils izrakumu un sākotnējā eksperimenta autors. Tolaik mājiņu viņš būvēja ar atrasto instrumentu kopijām. 

“Šo speciālistu tiešām nav daudz, šie ir tādi reti cilvēki, kuri mums ir piekrituši pievienoties šajā eksperimentā. Kad ir tik ļoti izpētīta vieta, precīzi rekonstruētā un tā atrodas savā oriģinālajā vietā. Tas ir unikāli,” atzīst Eva Koljera.

Paredzēts, ka Āraišu pils kompleksam jaunā ēka tiks uzslieta aptuveni pēc gada.