Karš Ukrainā, pandēmija, problēmas ģimenē un ar draugiem - šie apstākļi smagi iedragājuši daudzu Latvijas bērnu psihi. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija ierindojas topa augšgalā to bērnu skaita ziņā, kuriem vajadzīga speciālistu palīdzība.
“Vārdi sāpina… Klusums nogalina!” – tāds ir sociālās kampaņas vēstījums. Ne tikai vākt līdzekļus atbalstam bērniem, bet arī izglītot par psiholoģisko veselību un emocionālo vardarbību. “Iespējams, mēs aizmirstam, ka ar vārdiem dažreiz var traumēt daudz vairāk. Klusējot un nerunājot par to, esam liecinieki situācijai, ka tas dažreiz var nest lielu ļaunumu. Līdz ar pandēmiju, līdz ar politiskās situācijas saasināšanos redzam, ka ļoti neaizsargātā auditorija ir tieši bērni, jaunieši, kuriem ir grūti emocionāli tik galā ar daudziem jautājumiem,” saka Olga Kazaka, biedrības “Taureņa efekts” līdzdibinātāja, valdes locekle.
“Ja vecāki iedos drusciņ laika tam, lai saprastu, ka visu to ir izraisījis pilnīgi nepieļaujams barbarisks izturēšanās veids, ja viņi par to runās, tad bērni nekādā īpašā stresā nebūs. Cita lieta, kas sākas politiskā līmenī, partijas sāk izmantot vienus vai otrus manipulatīvus gājienus, lai sarīdītu ļaudis savā starpā. Tas jau ir pa visam cits jautājums,” norāda Gunta Ancāne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Ziemeļvalstu Mentālās veselības centra izveidotāja, psihoterapeite, ārste.
Šī projekta autori uzmanību vērš arī mobinga jeb psiholoģiskā terora problēmai. Tas bieži izpaužas skolā, taču speciālisti norāda, ka visdrīzāk tas ir turpinājums tam, kas notiek mājās. Turklāt - palīdzība ir nepieciešama ne tikai cietušajam, bet arī tam, kurš teroru īsteno. Gunta Ancāne: “Neviens no viņiem nejūtas laimīgs, priecīgs kā pasakā par laimīgo bērnību. Ja ir bērni laimīgi un priecīgi, tad mobinga nemēdz būt. Potenciālie mobinga upuri šodien skolā, nākotnē veidojas par depresīvām personības struktūrām. Tie, kuri ir tie mobingotāji, viņiem draud veidošanās par antisociālām personībām.”
ReTV zināms, ka pēdējā laikā arī Ukrainas bēgļu bērni ir saskārušies ar agresivitāti skolās. Veids, kā sabiedrība var iesaistīties, ir ziedošana, lai konsultācijas varētu saņemt bērni no daudzbērnu un nepilnām ģimenēm, kā arī adoptētajiem un aizbildnībā esošajiem. “Tā šoreiz gan nebūs īpašā problēma, diagnoze vai izaicinājums, ar kuru aicinām pieteikties šim atbalstam. Ja jūs jūtat, ka bērnam ir nepieciešams emocionāls atbalsts, tad aicinām pieteikties,” saka Olga Kazaka.
Pieteikties atbalstam, aizpildot anketu, var “Taureņa efekta” mājaslapā. Ziedot līdzekļus skaidrā naudā ir iespējams gan tirdzniecības vietās, kā arī ar pārskaitījumu. Kampaņas organizatori projektam nav nosprauduši gala termiņu, sola vākt līdzekļus, cik ilgi vien tas būšot nepieciešams.
