Aizvadītajā vasarā teju katra mazdārziņa saimnieks meklēja visdažādākās metodes, kā cīnīties ar laputīm, kuras bija apsēdušas teju visus stādījumus. Nu šai cīņai ar dārza kaitēkļiem jaunu risinājumu cenšas rast arī zinātnieki. Šoreiz viņu mērķis izstrādāt līdzekli, kurš nebūtu kaitīgs nedz augiem, nedz arī kukaiņiem, bet gan darbosies līdzīgi kā odu vai ērču atbaidītāji cilvēkiem.
Tautas padomos kumelītes uzlējumu nereti min kā līdzekli dažādu insektu atbaidīšanai dārzā. Zinātnieki Cēsu novadā uzskata, ka gan no šī auga, kā arī parastās priedes un ķimenes var iegūt vērtīgu ekstraktu, kas varētu ietekmēt kukaiņu uzvedību. Pētniecības nolūkiem zinātnieki izmanto šo augu pārpalikumus jeb biomasu, kas rodas ārstniecības augu pārstrādes uzņēmumā. “Mēs mēģināsim atrast veidus, kā no šīs biomasas ekstraģēt ārā dažādas aktīvas vielas, kas šinī gadījumā darbojas mūsu mērķim kā insektu repelents. Tas nozīmē, ka šim te insektam pat nemaz negribas uz auga nosēsties un sākt tur vadīt savu dzīvi,” saka Laura Pastare, Vides risinājumu institūta (VRI) vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja.
Šobrīd zinātnieki strādā, lai no ražošanas blakusprodukta, kas citādi būtu atkritumi, iegūtu maksimāli vērtīgu un iedarbīgu augu ekstraktu. Tālāk jau turpināsies šī ekstrakta testēšana gan uz augiem, gan kukaiņiem. Šim mērķim institūta telpās Cēsu novadā zinātnieki šobrīd audzē persiku laputis, siltumnīcu baltblusiņas un kāpostu balteņus.
Šīs trīs kukaiņu sugas pētniecībai izvēlētas, jo lauksaimniekiem ik gadu tās nodara vislielākos zaudējumus. Ja zinātnieku radītais augu ekstrakts tiešām darbosies, tas kukaiņus neiznīcinās, bet gan tie nenosēdīsies uz augu lapām, nevairosies tur, kā arī nepārnēsās augiem bīstamas slimības. “Mēs apsmidzinām augus ar šo potenciālo vielu, bet kukainis līdz augam nemaz nenonāk. Mērķis pārbaudīt to, ka kukainim nepatīk smarža, ka kukainis nenosēžas, bet aizlido tālāk,” stāsta Kristīne Berķe-Ļubinska, VRI Praktiskās entomoloģijas laboratorijas vadītāja.
Jāpārbauda, kā augi reaģē uz izstrādāto vielu. Testu laikā tie atrodas slēgtās stikla burkās, noteiktā gaisa mitrumā un temperatūrā. “Ejot cauri burkām ar augiem - gurķiem vai kāpostiem - atkarībā no kukaiņa gaiss tālāk iet uz pētāmo arēnu, kur kukainis tiek ielaists pētāmajā arēnā un viņam ir jāizvēlas, uz kuru zaru viņš lidos. Vai viņš lidos uz to zaru, kur gaiss ir tīrs, kur gurķis vai kāposts nav apstrādāts, vai arī lidos uz to smaku, kas ir riebīga mūsu radītā viela,” skaidro Kristīne Berķe-Ļubinska.
Pirmie rezultāti, kā kukaiņi reaģē uz zinātnieku radītajiem augu ekstraktiem, varētu būt zināmi šovasar. Pētnieki cer, ka izdosies izstrādāt vienu universālu atbaidīšanas līdzekli visiem trim insektiem. Ja tomēr neizdosies, viņi centīsies radīt to katrai kaitēkļu sugai atsevišķi.
