Vairāk nekā puse Latvijas strādājošo nav varējuši pilnībā izbaudīt savu atvaļinājumu, jo tomēr nācies strādāt. Tā secināts bankas “Citadele” jūnijā veiktajā aptaujā. Mazāk tas skar fiziskā darba veicējus. Aptaujā arī secināts, ka pavisam neliela daļa cilvēku, kuriem būtu bijusi nepieciešamība pievērsties darbam, to tomēr nav darījuši.  

Ar darba pienākumiem atvaļinājumu laikā saskārušies 60 procenti aptaujāto. 36% no tiem darbam nākas pievērsties regulāri, turklāt puse no tiem ir vadītāji. 

Arī ReTV uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka situācijas ir dažādas. Ja ne pašiem nākas strādāt savā atpūtā, tad ir dzirdēts, ka tā tomēr gadās citiem. 

“Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” aptaujāja vairāk nekā tūkstoš cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem, un trešdaļa no tiem atzinuši, ka atvaļinājuma laikā netiek traucēti. Tie lielākoties ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī fiziska darba darītāji. Savukārt, ja darbu iespējams veikt attālināti, tad lūgumi pēc pievēršanās darba pienākumiem izskanot biežāk. 

Valters Ābele, bankas “Citadele” valdes loceklis finanšu jautājumos: “Es domāju, ka vairāk šis faktors saistīts ar to, cik viegli tas mūsdienās ir izdarāms. Viens zvana attālums, viens e-pasts, fails, viss viegli. Jebkurā pasaules galā var atvērt. Manuprāt, galvenokārt tas veicina šo iesaisti atvaļinājuma laikā.No darba devēja puses, droši vien būtu svarīgi arī kaut kā tomēr uzlikt robežas, bremzes. Skaidrs, ja ir kaut kādas kritiskas situācijas, ārkārtas situācijas, viss kas ir pieļaujams, bet, protams, paliek jautājums, kas tad ir tā kritiskā situācija.”

ReTV uzrunātie iedzīvotāji gan atzīst, ka atvaļinājumā nebūtu gatavi pieslēgties darbam pat tad, ja darba devējs to lūgtu.

Jāpiebilst, ka aptaujā katrs desmitais norādījis, ka viņu darba specifika nemaz nepieļauj veikt darba pienākumus atvaļinājuma laikā.

Foto: Freepik; ilustratīvs