Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi katrā novadā izveidot un daļēji finansēt pašvaldības policiju. Pašvaldībās gan norāda, ja valsts uzliek šādu pienākumu un deleģē funkcijas, jāparedz lielāks finansējums, kā arī precīzi jādefinē, kādas ir funkcijas pašvaldības policijai.
Iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības policijas nepieciešamību novados dalās. “Pašvaldības policija nepieciešama, lai uzturētu ne tikai tādu triviālu kārtību, bet pamanītu lietas, kam mēs ikdienā nepievēršam tik lielu uzmanību,” saka Ilze, ogrēniete.
“Nē, nav vajadzīga, nevajag dublēt vienu un to pašu. Ja ir policija, priekš kam vēl pašvaldības policija? Ko viņa tieši dara,” saka Jānis, ogrēnietis.
No 2024. gada VARAM paredzējusi katram novadam izveidot un paredzēt finansējumu pašvaldības policijai. Aktuāls ir jautājums, cik liela ir vietvaru finanšu rocība, lai uzturētu un nodrošinātu pilnvērtīgu pakalpojumu? Kā liecina līdzšinējā pieredze, pašvaldības sabiedrisko kārtību nodrošinājušas dažādi. To apliecina arī Aizkraukles novada pašvaldībā, kur apvienoti seši novadi. “Citur bija pašvaldības policijas, Skrīveros bija kārtībnieks, Neretā nebija vispār, Jaunjelgavā - nē, jo tur atradās Valsts policijas iecirknis. Līdz ar to viņi tikai spēj nodrošināt visu pasākumu,” saka Andris Zālītis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Šobrīd sabiedriskās kārtības nodrošināšanai novadā paredzētas desmit štata vietas, kā ReTV atzīst Zalītis, jau šobrīd redzams, ka štata vietu skaits būtu jāpalielina līdz 16, budžetā atvēlot pusmiljonu eiro. Šobrīd gan paredzēti vien 220 tūkstoši eiro algām, bet izdevumu saraksts esot gana plašāks. “Tas, protams, nav tikai algas, tās ir kameras, tie ir automobiļi, protams, arī formas,” pauž Andris Zālītis.
Arī Jēkabpils novada pašvaldības policijā norāda, lai nodrošinātu darbu, nepieciešamas 45 štata vietas, bet realitātē finansējums ir krietni mazākam skaitam. “Mēs pieļāvām, ka tie būs tikai 15 darbinieki, vienkārši, lai nodrošinātu pašu minimumu. Kaut gan valsts liek, lai pašvaldības policija būtu spēcīga visā novadā,” pauž Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Turklāt - pašvaldībās arī šobrīd štata vietas pašvaldības policijās nav pilnvērtīgi nokomplektētas. Nozarē jau ilgstoši ir problēmas ar kvalificētu darba spēku. Arī Ogrē, lai arī apvienojot četrus līdzšinējos novadus, jaunizveidotajā pašvaldības policijā darbu turpinās visi līdzšinējie darbinieki, problēmu saredz štatus palielinot. Iemesls - atalgojums un specifiskā darba vide. “Ļoti specifisks darbs, savā veidā ar paaugstinātu bīstamību. Lai arī liekas, ka pašvaldības policijai ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana, tāpat tomēr tas izbraukums uz skandālu ģimenē, pretī var būt kāda agresīvi noskaņota persona, tur ir jābūt speciāli apmācītām cilvēkam,” norāda Dana Bārbale, Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece.
Kā ReTV uzsver pašvaldību pārstāvji, valstij uzliekot par pienākumu vietvarām uzturēt pašvaldības policiju, svarīgi esot nodefinēt policijas funkcijas, kam būtu jāseko arī valsts finansējumam. VARAM ReTV skaidro, ja valsts deleģēs funkcijas pašvaldības policijām, tad finansējums būs. Šobrīd vēl norit pārrunas, vai un kādas funkcijas deleģēt. Cik liels finansējums nāktu no valsts, šobrīd zināms nav. “Ja šis pakalpojums prasa finanšu līdzekļus, tad cik, attiecīgi tas ir jālemj kopsakarā. Tas gan neattiecas, piemēram, uz štata vietām. Štatu apjoms ir pašvaldības autonomā kompetence. Vai šīs noslodzes ir līdzvērtīgas, vai varbūt apvienojoties, ir iespēja to kapacitāti pārskatīt,” saka Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece.
Plānots, ka likums spēkā stāsies ar nākama gada janvāri.
