Aprit 83 gadi kopš vienas no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē

Aprit 83 gadi kopš vienas no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē. 1941. gada 14.j ūnijā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 15 400 iedzīvotāju. Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, šodien daudzviet Latvijā norisinājās piemiņas pasākumi. 

Tajos piedalījās gan pašas politiski represētās personas, gan viņu radinieki. Viens no pasākumiem norisinājās arī Valmieras stacijā. Piemiņas pasākumā piedalījās arī tie, kuri izsūtījumu piedzīvoja 1949. gada 25. martā. 

“Lai Dievs nedod jums, jūsu bērniem, jūsu mazmazbērniem, visiem, kas jums dārgi lai šie laiki, nekad neatkārtotos, to nepieļaujiet,” saka Maija Dobelniece.

“Tagad ir labi, salīdzinot to, kā ir bijis. Un lai nečīkst tie, kam kaut kas mūžīgi nav labi vai desa par plānu. Es domāju, ka viss ir kārtībā. Mums jādomā, lai jums, jaunajiem, nav jāiet tur karot pret nelabo,” saka biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” valdes locekle Ārija Kārkliņa.

Šodien Rīgas pilī fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā pasākumā “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas” Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā vērsās arī pie jauniešiem, sakot paldies, ka ir domājuši par vēsturi un runājuši par deportācijām. Viņš ir pārliecināts, ka arī viņu bērni un bērnu bērni uzzinās, kāpēc 25. martā un 14. jūnijā pie Latvijas karogiem kar melnas sēru lentes. “Jaunieši, jūs esat dzimuši un auguši brīvā Latvijā. Bet, ja jūs, jūsu sacerējumi un mākslas darbi ir šeit, tad acīmredzot jūs varat iztēloties, ko nozīmē brīvību zaudēt. Mūsu visu uzdevums ir gādāt, lai tas paliktu tikai mūsu iztēlē. Lai Latvija mums būtu vienmēr brīva un neatkarīga, lai mums nekad nevienam nebūtu jāpiedzīvo tas, ko piedzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki un vecvecvecāki.”

Savā uzrunā prezidents arī sacīja, deportācijas ir sāpīga pagātne, bet šobrīd realitāte Ukrainā, kur desmitiem tūkstošu bērnu ir nolaupīti un deportēti no dzimtenes. To šobrīd veic tas pats ļaunums, kas to darīja ar mums. Krievija – ne vairs staļiniskā, bet putiniskā Krievija.



Foto: Zane Bitere/LETA