Aprit 35 gadi kopš sprādziena Černobiļas AES

Cēsnieks Imants Priedītis uz Černobiļu likvidēt tur notikušā atomreaktora sprādziena sekas devās 20. novembrī. Šajā iesaukumā kopā esot bijuši 9 vīri no Latvijas.

“Mēs strādājām āra darbus, Pripjatas pilsētā, kur reaktors. Tā bija 5 kilometru zona. Bieži vien bija zemes darbi, ņēmām zemes virskārtu, kura saindēta. Ar rokām ņēmām, kur nevarēja tehnika tikt. Pēc 2 nedēļām uzsniga sniegs, jo ļaunākais jau bija tie radioaktīvie putekļi, un tad mēs pārgājām uz telpām. Telpu tīrīšana, strādājām bērnu dārzos, proftehnsikā skola, dažādi objekti bija,” stāsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks Imants Priedītis.

Dzīvesvieta jeb telšu pilsētiņa seku likvidēšanai iesauktajiem tā laika karavīriem esot bijusi iekārota 63 kilometru attālumā no paša reaktora. Vīrus katru dienu ar speciālu transportu caur vairākiem kontrolpunktiem nogādāja vietās, kas bija jāattīra no radiācijas.

Priedītis stāsta - darbu veicējiem nekādu speciālu aizsargtērpu nebija. Tik vien, cik katram savs respirators. Arī apģērbu nebija ne kur izmazgāt, ne izžāvēt, tāpēc ikdienā darba tērpu nemainīja. Dzīves apstākļi nometnē bija visai skarbi.

Nu jau topošajā Cēsu novadā Imants Priedītis ir viens no aktīvākajiem Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pirms dažiem gadiem šeit nodibināta arī vietējā biedrībā, viņš aktīvi apzina arī citus dalībniekus. Par dzīvi šobrīd tiek teikts - nedaudz apbēdina, ka katra pašvaldība šobrīd gan Černobiļas seku likvidēšanas dalībniekus, gan arī politiski represētos ar dažādiem pabalstiem atbalsta atšķirīgi.

No teju 6000 Latvijas iedzīvotāju, kuri devās uz Černobiļu, daudzi veselības problēmu dēļ šobrīd jau aizsaulē. Imants Priedītis saglabā optimismu un par savu veselību nesūdzas. Viņaprāt, dzīvesprieks un arī humors ir galvenais, lai izdzīvotu jebkuros apstākļos.


Foto: unsplash.com