Bojā gājuši cilvēki tieši apkures problēmu dēļ – katru gadu ziemas sezonā netīrīti dūmvadi un neuzmanība ar uguni izraisa nelaimes gadījumus. Kā ReTV ziņām norāda, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā traģiskākais bija 2016. gads, kad ugunsgrēkos bojā gāja 20 cilvēki, bet 2017 cietuši ļoti daudz – 79. Kā norāda ugunsdzēsēji - lielākā daļa no bojāgājušajiem ir nosmakuši vai sadeguši savās istabās un galvenais iemesls ir tieši apkure.

Lai izvairītos no nelaimes, vismaz reizi gadā dūmvads jāpārbauda skursteņslauķim. ReTV Ziņas viesojās mājā, kuras īpašnieki tikai pēc skursteņslauķa atzinuma saprata, ka jārīkojas atbildīgāk. Lielas problēmas ar dūmvadu šeit nav, jo māja kurināta ar divus gadus žāvētu malku.

Skursteņslauķis un meistars Agris Grosbergs stāsta, ka, malkai sadegot, rodas liesma, kā rezultātā tā nes vilkmi pa dūmeni. Briketes gan nerada tik lielu vilkmi kā malka, tāpēc dūmenis var ātrāk apsūbēt. Lai pēc iespējas ātrāk piesildītu telpu, rodas priekšstats – krāsnī visu laiku jābūt ugunij, tomēr tā nebūt nav. Dažkārt tā mēdz pārkarst, sliktākajā gadījumā sāk plaisāt. Skursteņslauķis pauž, ka, kurinot krāsni, ir jājūt, kad tā paliek par karstu, tad aiztaisot ciet pieplūdes durtiņas.

Mājas dūmvadu vajag uzticēt skursteņslauļkim ar sertifikātu, ko var pārbaudīt mājaslapā skurstenslaukiem.lv. Grosbergu ģimenei skursteņslauķa profesija ir nodota no paaudzes paaudzē. Kamēr Aigars ir meistars ar 21 gadu pieredzi, viņa dēls Agnis vēl ir zellis un līdz meistaram jāaug pieci gadi.

Aigars Grosbergs stāsta, ka, izkurinot krāsni, diennakti tā nav jākurina. Tiek piebilsts, ka cilvēki mūsdienās sūdzas, ka vakarā siltuma neesot, lai gan no rīta kurinājuši. Agrāk plītis esot mūrētas, lai gatavotu ēdienreizes, tādēļ tās tik ātri arī siltumu atdod.

Zaglis aiznes vērtīgāko, taču uguns paņem visu - tā norādīts vienā no skursteņslauķu mājaslapām. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atzīmē – katru gadu tiek atgādināts par drošības ievērošanu, taču daudzi iedzīvotāji turpina būt bezatbildīgi.