Pāriet uz attālinātajām mācībām pandēmijas laikā bija izaicinājums ik vienam skolotājam, skolēnam vai pat visai ģimenei. Kā šo situāciju pārvarēja bērni ar īpašām vajadzībām?

“Būtībā DIGI-I-READY projekts ir kā atbildes reakcija uz Covid-19 pandēmiju. Kad notika attālinātās mācības, daudzi saskārās ar problēmām, jo īpaši to izjuta izglītojamie ar īpašām vajadzībām – te mēs vairāk runājam par bērniem ar dažāda veida invaliditāti, kuriem šis process būtībā bija daudz, daudz sarežģītāks, daudz apgrūtinātāks, nekā visiem pārējiem. Un tā rezultātā radās ideja, ka varētu veidot projektu, kas palīdz apkopot dažādu pieredzi, piemēram, labo praksi par to, kā dažādas valstis, dažādas izglītības iestādes iziet no šīs situācijas, pie viena arī izstrādāt rokas grāmatu, kā rīkoties, ja līdzīga situācija atkārtojas nākotnē”, stāsta DIGI-I-READY projekta vadītāja Sandra Celmiņa.

Lielākais izaicinājums jauniešiem ar īpašām vajadzībām tieši attālināto mācību gadījumā ir nepielāgoti rīki, nepielāgota vide. Ja visos pārējos gadījumos samērā ātri ir iespējams adaptēt vidi, tad šiem jauniešiem ir katram savas individuālas vajadzības, līdz ar to ir grūti rast risinājumu, kas viņus varētu mācību procesā iesaistīt, nevis liktu no tā attālināties.  “Piemēram, ja ir redzes invalīds. Viņam ir nepieciešams speciāls dators, speciāls aprīkojums atkarībā no invaliditātes pakāpes. Ne vienmēr mājās vai ne vienmēr skolotājam ir iespējas pielāgot mācību materiālus, lai digitāli tos varētu izmantot konkrētais bērns,” skaidro DIGI-I-READY projekta vadītāja Sandra Celmiņa.

Tādēļ arī radusies ideja veidot šādu projektu, lai skolotājiem palīdzētu un parādītu veidus, kā šādās situācijās strādāt veiksmīgāk. Pats projekts šobrīd gan vēl ir tapšanas stadijā. Turpina DIGI-I-READY projekta vadītāja Sandra Celmiņa: “Šobrīd ir apzinātas tās problēmas, kas var rasties, strādājot šādos apstākļos, šādās situācijās. Ir izpētīti labās prakses piemēri, kas ir apkopoti labās prakses katalogā. Kopā par labo praksi ir atzīts 21 gadījums. Balstoties uz šiem gadījumiem, uz konkrētiem indikatoriem, konkrētiem kritērijiem, projekta partneri arī turpmākā gada laikā strādās, lai izstrādātu rokasgrāmatu. Tajā būs aprakstīts, kādā veidā veicināt attālināto mācību procesu, lai tas būtu iekļaujošs, lai tas būtu līdzsvarots un lai tas būtu tiešām piemērots gan vispārizglītojošo skolu bērniem ar īpašām vajadzībām, gan arī profesionālo skolu bērniem ar īpašām vajadzībām.”

Protams, katalogā un rokas grāmatā apkopotie risinājumi būs piemēroti teju visos gadījumos, kad ir nepieciešams izmantot digitālos risinājumus, nepieciešams pāriet uz attālinātajām mācībām. Ar tiem skolotāji tiks iepazīstināti šī gada laikā. “Tiem pedagogiem, kuri ir iesaistīti projektā, notiks apmācības februāra beigās, marta sākumā Drēzdenē, Vācijā, kur viņi tiks apmācīti, kā tieši izmantot mācību materiālus, kā tos adaptēt, pielāgot, lai tie būtu piemēroti dažādām mērķa grupām. Savukārt gada noslēgumā būs vēl viens projekta rezultātu izplatīšanas pasākums, kur stāstīsim jau par rokasgrāmatu, gan arī par labās prakses katalogu un kopumā par visiem sasniegtajiem projekta rezultātiem.”

Projekts apvieno deviņus partnerus no septiņām pasaules valstīm: Vācijas, Austrijas, Kipras, Beļģijas, Itālijas, Bulgārijas un Latvijas.