Padomju gados celto daudzīvokļu māju īpašniekiem, kuriem ir balkoni, aktuāls ir jautājums par to tehnisko stāvokli, jo īpaši gadījumos, kad būvvalde devusi atzinumu, ka tie atrodas avārijas stāvoklī. Apsaimniekotāji, kuru kompetencē ir piedāvāt risinājumus, saskaras ar neviennozīmīgu dzīvokļu īpašnieku attieksmi. Rezultātā balkoni jau gadiem apdraud apkārtējo drošību, bet to īpašniekiem risinājumu nav.
Rīgā kādai deviņstāvu mājai tika norauta balkona mala, apdraudot blakus esošo dzīvokļu iemītnieku drošību. Diemžēl šāds scenārijs iespējams ir ne mazums daudzīvokļu dzīvojamo māju Latvijā, kur jau gadiem tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veikt tehniski bīstamu vai avārijas stāvoklī esošo balkonu remontu. Kā piemērs ir arī šī man aiz muguras redzamā māja Ogrē, kur jau pirms diviem gadiem būvvalde deva atzinumu, ka balkoni ir bīstami. “Tur ir norādīti konkrēti, kurā stāvā, kuram balkonam ir bīstamība, kuram ir tikai vides degradējošs statuss. Kuram ir tikai kaut kādu apmetumu atdalīšanās iespēja. Visi balkoni nav gluži vienādi,” pauž Laura Kriviša-Budnika, Ogres novada būvvaldes vadītāja.
Vietējais apsaimniekotājs norāda - šādas mājas Ogrē ir vairākas. Daļai no māju balkoniem uzlikts norobežojošais siets un ap mājām žogs, tomēr tas esot vien pagaidu risinājums. Bet šogad māju izmaksu tāmēs iekļauto finansējumu balkonu remontam iedzīvotāji svītrojuši, jo nevar panākt vienošanos par prioritārajiem darbiem. “Tie, kas dzīvo augšējā stāvā, tiem aktuāls ir jumts. Tie, kas dzīvo pirmajā stāvā, tiem ir cokols, pagrabs. Tiem, kam ir balkoni - tiem ir balkoni,” pauž Ritvars Cinītis, SIA “Ogres namsaimnieks” izpilddirektors.
“Te dažkārt iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē būvvaldes lēmumā uzliktais pienākums un šo pienākumu nopietni uztver tikai apsaimniekotājs. Tad mēs esam norādījuši, ka mēs esam gatavi palīdzēt ar būvvaldes klātbūtni kādā no sapulcēm, bet šie te kovida apstākļi un pulcēšanās aizliegumi nav radījuši tos apstākļus, kā mēs varam satikties ar iedzīvotājiem,” saka Laura Kriviša-Budnika.
Kā skaidro Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā, gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki nav īpašumu pārņēmuši pārvaldīšanā, avārijas stāvoklī esošos balkonus demontē apsaimniekotājs, piestāda rēķinu par veiktajiem darbiem. Kā paredz normatīvie akti un kāda esot visbiežākā prakse, dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekotājs piedāvā, bet iedzīvotāju balsojumā piedāvājums atbalstu negūst.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā valdes loceklis Ģirts Beikmanis: “Tādā situācijā pārvaldnieks droši vien dzīvokļa īpašniekiem aizliedz šo balkonu ekspluatāciju iespēju robežās, tātad - kaut vai novelkot lentas vai noņemot rokturus balkona durvīm. Nu, protams, tas ir saistīts ar iekļūšanu dzīvoklī īpašumā, dzīvokļu īpašniekus ne vienmēr laiž iekšā pārvaldnieku, tā kā tas ir problemātisks jautājums,” saka Ģirts Beikmanis.
Šobrīd otrajā lasījumā Saeimā izskata izmaiņas dzīvokļu īpašuma likumā, kas atvieglotu lēmuma pieņemšanu. “Iedzīvotāji varētu veikt balsojumu piedalīties lēmumu pieņemšanā arī elektroniskā vidē, ne tikai klātienē, tādējādi, teiksim, atvieglotu kaut kādā ziņā lēmuma pieņemšana tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri varbūt paši tur nedzīvo,” pauž Elvijs Kalnkambers, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta pārstāvis.
Tāpat jau kopš septembra daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var pieteikties aizdevumam māju remontiem, kas paredz arī finansējumu balkonu remontdarbiem. Šobrīd aizdevumu saņēmusi pirmā māja Latvijā - Salaspilī. “Tas principā ir aizdevums, ar kura palīdzību var veikt dažādus mājas drošībai un vizuālajai kvalitātei būtiskus uzlabojumus. Tam ne vienmēr ir jābūt saistītam ar energoefektivitāti,” saka Ieva Vērzemniece, “Altum” energoefektivitātes departamenta vadītāja.
Ekonomikas ministrija veikusi monitoringu vairākām daudzdzīvokļu mājām Rīgā un citviet Latvijā, kas būvētas padomju laikos, un atzīst, ka ēkas ir drošas to ekspluatācijai, bet ir jāpievērš uzmanība, lai arī turpmāk apsaimniekošanas process tiktu veikts kvalitatīvi.
