Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam - 50

Pirms 50 gadiem tieši 8. septembrī Lielvārdē atklāts tika Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Pirmais literatūras muzejs Padomu Savienībā. Un ņemot vērā, ka muzejs veltīts latviešu tautas eposam “Lāčplēsis”, tā dibināšana uzskatāma par unikālu vēstures faktu.

Lielvārdē, Daugavas krastā, kur norisinājusies Lāčplēša cīņa ar melno bruņinieku, ko apvij eposa “Lāčplēsis” teiksmas, jau pusgadsimtu darbojas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Laiku pirms 50 gadiem 8. septembrī vēl joprojām spilgti atminas muzeja dibinātāja, skolotāja Anastasija Neretniece, kas muzejam veltījusi 32 darba gadus.

Anastasija Neretniece, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja dibinātāja: “Atceros, ka mums teica - ir jāsazvanās ar Maskavu, vai vispār drīkst kolhozs rīkot muzeju. Tiešām sazvanījās. Mums bija tāda partijas sekretāre Zinaīda Resne, kura sarunājās ar Maskavu pa tiešo. Un tad viņa piezvanīja Kauliņam un mums akurāt bija muzeja padomes sēde. Un Kauliņš ienāca un teica, mums atļauja ir.” Un tieši Kauliņu, toreizējo kolhoza “Lāčplēsis” vadītāju, Neretniece min kā veiksmes atslēgu, kas jau sākotnēji atbalstīja un deva zaļo gaismu tā laika Lielvārdes kultūras pārstāvju kā dramaturga Gunāra Priedes, režisores, skolotājas Dzidras Bļodones, Zinaīdas Mežapuķes idejai par muzeju.

Anastasija Neretniece, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja dibinātāja stāsta: “Mums bija Edgars Kauliņš Lāčplēsī. Un viņa vārds bija - vajag mūsu tautas eposam “Lāčplēsis” muzeju. Un šis ir pirmais literatūras muzejs, ko veidojis kolhozs Padomju Savienībā. Bija parastie novadpētniecības, kolhozu muzeji vai solhozu, vai fabriku muzeji, bet tāds, kur tautas dziesma, folklora, eposs un literatūra, kolhoza muzejs nebija.”

Tomēr, viņasprāt, ja toreizējie Maskavas funkcionāri būtu lasījuši eposu “Lāčplēsis”, muzeja liktenis būtu bijis savādāks.

Ligita Lasmane, Lielvārdes uzņēmēja: “Es esmu tik veca paaudze, ka mēs bijām tie bērni, kas nācām šajā muzejā strādāt pirms atvēršanas. Es pat asins tulzu uzsitu. Tas ir tā kā pieaudzis pašiem klāt. Nav jau tikai tur Pumpurs vien, tur arī kolhozs “Lāčplēsis”, kas ar Kauliņtēvu saistīts. Tās ir izstādes, kas šeit notiek. Atraktīvie pasākumi. Tas ir krāšņums Lielvārdes.”

Sākotnēji muzejam ēkā tika atvēlētas vien divas istabas, tomēr šo gadu laikā muzejs kļuvis par būtisku novada kultūras daļu.

Anita Streile, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja: “Neapšaubāmi muzejs ir maza kultūras saliņa Pat nevar teikt, ka maza. Tā ir liela kultūras saliņa. Jo muzeji ir tie, kuri rāda mūsu sabiedrībai pagātni. Jo bez pagātnes jau nav nākotnes. Pie mums Lielvārdē saka tā - visus eposa “Lāčplēsis” izdevumus latviešu valodā, jo muzejs ir Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, mums zināmos eposa “Lāčplēsis” tulkojumus. Mums zināmi ir 12 valodās. Lielāko, garāko Lielvārdes jostu. Desmit metri, mazliet vairāk. Tātad apskatīt to, kas sirdij tuvs par Lāčplēsi, par Lielvārdes vēsturi, par etnogrāfiskajām zīmēm. Un Lielvārdes jostu.”