Suitu lebediks ir Alsungā gaidītākie svētki pavasarī. Tas ir laiks, kad baudīt suitu senās un šodienas tradīcijas, pavasari un tūrisma sezonas sākšanos. Lai arī mierīgākā gaisotnē, ar pavasara svētkiem cilvēki iepriecināti arī šogad, aicinot izzinošā pastaigā. Tas nav iedomājams bez mūzikas un lustīgas dziedāšanas. Turklāt - tā ir iespēja iepazīt gadsimtiem kopto tradicionālo dziedāšanu un spēlēšanu, kā arī to, ko šodien bērni apgūst mūzikas skolā.
Alsungas novada Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centra vadītāja Inga Bredovska pauž: “Tradīcijas ir jākopj, bet jāveido jaunas, lai būtu interesanti gan jaunai paaudzei, gan vecākiem.”
Suitu mēlē par lebediku dēvē jautrību. Tā “Suitu sievu” vadītāja Ilga Leimane atceras, ka Pētera Upenieka grāmatā “Balandnieki” aprakstīta linu talka viņas tēva mājās. “Tie, kuri netika uz to pasākumu, tad prasīja tā - kā tad tais Ruņģos gāja. Tur gāja lebedik – tur bija gan darbs, gan iedzeršana, gan dziedāšana, dancošana. Tur bija absolūti viss.”
“Suitu dūdenieku” vadītājs Juris Lipsnis: “Opaps kādreiz, kad ar māsu sataisījām lielus trokšņus, sākām ārdīties kā sīki būdami, tad opaps teica – nu gan sataisījuši lebedik.”
Tā kā šogad visur svētki tiek rīkoti citādāk, tad arī suitu lebediks ieguvis mierīgākas noskaņas, interesentus aicinot piecu kilometru garā pastaigā. Tajā ik pa laikam bija organizatoru sagatavoti pieturas punkti, kuros ne tikai baudīt Alsungas gleznaino apkaimi, bet arī atbildēt uz jautājumiem, iepazīt suitu pusei raksturīgo.
Šoreiz nenotika saimnieču mērošanās meistarībā sklandraušu cepšanā, bez raušiem svētkos neiztikt. Tāpat kā bez īstas suitu andelēšanās, kur iespējams par atjautību tikt pie dāvaniņām, kā arī nopirkt ko sirdij tīkamu.
