Aizvadītais gads kultūrā - finansiāli un emocionāli smags; cerīgāk lūkojas uz 2022. gadu

Kultūras nozare: tūkstošiem darbinieku, simtiem organizācijas, nerunājot par mākslinieciskajiem kolektīviem un pasākumu producentiem, šajā gadā cieta smagi. Pasākumi, koncerti, izrādes izpalika; iespējas nopelnīt mazas. Cik lieli ir reālie zaudējumi kultūras dažādajām nozarēm, šobrīd atbildēt neviens nevar. Kultūras ministrija ReTV Ziņām saka - šādus datus spēs apkopot gada pirmajā pusē. Kāda bija realitāte kultūrai Latvijā un kādu to var prognozēt nākamajā gadā?

Šo gadu kultūras nozare iesāka ar tukšām koncertzālēm, pasākumu norises vietām un pārceltiem pasākumiem. Pēc nozares pārstāvošās Kultūras ministrijas aprēķiniem, šajā gadā palielinājās valsts atbalsts. Ja 2020. gadā tie bija 20.7 miljoni eiro, tad 2021. gadā - 26.2 miljoni eiro.

Nozarē daudzus iesaistītos tas neglāba. Iespēju strādāt klātienē un ar apmeklētājiem nozare guva vien gada vidū, bet ar virkni ierobežojumiem jeb drošības pasākumiem. Nosakot, ka pasākumi var notikt tikai tā saucamajā “zaļajā režīmā”, tika samazināts apmeklētāju skaits uz pusi un pat vairāk. Oktobrī ar atklātu vēstuli pie valdības vērsās pasākumu producenti.

Kā ReTV norāda Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba, skatītāji teātrī atgriezās tikai jūlijā. Šo mēnešu laikā iestudētas 11 izrādes un repertuārs pielāgots esošajiem ierobežojumiem. Piemēram, lielā zāle var uzņemt tikai 42% no skatītājiem. “Ir daži nosaukumi, ar kuriem mēs nevaram iziet pa nullēm. Un šo nosaukumus jeb izrādes mēs nerādām.”

Tomēr, kā uzsver Vimba, izrādes online jeb tiešsaistes režīmā un trīsarpus mēneši klātienē ļāvuši pārdot 55 tūkstošus biļešu, kas pie esošajiem apstākļiem esot labs rādītājs. Salīdzinājumam -  2019.gada sezonā pārdotas tika 160 tūkstošu biļešu. Vimba atzīst, lai varētu izdzīvot, saņemts valsts atbalsts un Kultūras ministrijas dotācija.

“Paldies Dievam - ne televīzija, ne radio nav pārstājis darboties, internets arī darbojas. Kā sasniegt savus klausītājus neklātienē - esam iemācījušies varbūt labāk kā nekad agrāk,” pauž Guntars Račs, mūziķis un izdevējs.

Tāda aina iezīmējas privātajā mūzikas jomā. Ja vēl sākotnēji mūziķi organizēja attālinātos koncertus, autokoncertus, saglabājot saikni ar klausītājiem, tad gada otrajā pusē liela daļa koncertu tika atcelti vai pārcelti, jo tie kļuva nerentabli. Robus ienākumos izjūt arī pašvaldības kultūras iestādes. Pasākumi - gan pašu organizētie, gan producentu veidotie - tiek atcelti, arī skatītājs kļuvis daudz piesardzīgāks.

Kino nozarē gads iezīmējies ar ļoti sekmīgu filmu producēšanas laiku, lai gan ne visas varēja izrādīt kinoteātros pulcēšanos ierobežojumu dēļ. Latvijā šogad realizēti arī starptautiskie projekti un maksimāli apgūtas mērķdotācijas.

Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa: “Tie bija ļoti daudzi projekti, ko Latvijā filmēja, apgūstot diezgan lielu līdzfinansējumu no Latvijas - naudu, ko atgriež, ko viņi iztērē - miljonu vai divus.”

Būt vai nebūt Dziesmu svētkiem, arī šāds jautājums šogad bija dienaskārtībā. Par to, vai 2023. gadā Mežaparka lielajā estrādē pulcēsimies uz svētkiem, zināms būšot maijā. “Ja ir pazīmes, ka mēs nevaram būt tādā apjomā, kā mēs vēlētos, tad mēs esam jau arī pieteikuši šo tēmu, bet es gribu uzsvērt, pieteikuši, ka varbūt ir iespējams pārdomāt un pārcelt svētkus uz brīdi, kad tas ir iespējams,” pauž Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore.

Ja arī svētki notiks, jautājums ir par to, cik kuplā skaitā. Jo pulcēšanās ierobežojumi būtiski ietekmējuši amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaitu. Jo īpaši attālākos Latvijas reģionos. Savukārt bibliotēkas, kas arī uz laiku apmeklētājiem šogad bija slēgtas, meklēja citus veidus, kā turpināt nodrošināt pakalpojumu. Piemēram, attālināti cilvēks var pasūtīt grāmatu un to izņemt grāmatu pakomātā.

Gadu mijā nozare gan raugās ar gana lielu optimismu par 2022. gadu. “Skatos, ka uz nākamo gadu visi tomēr mēģina raudzīties daudz maz optimistiski un izsludinājuši festivālus, koncertus,” saka Guntars Račs.

“Mēs esam izdarījuši to, ko mēs varam izdarīt attiecībā pret vakcināciju. Un, manuprāt, ka arī tāda šobrīd iemesla, ka mēs atkal uz pusgadu slēgsimies ciet, šobrīd gluži nav,” atzīst Jānis Vimba.

Aptaujātie nozares pārstāvji atzīst: valsts atbalsta mehānismi, kas tika izmaksāti gada sākumā, ļāva pastāvēt un izdzīvot, bet šobrīd situācija, ka ne visi var saņemt atbalstu, kavējas arī maksājumu izmaksa, tomēr liek uzdot retorisku jautājumu – vai kultūrai 2022. gads iezīmēsies ar pozitīvā gultnē. 


Foto: “Zvaigžņu ceļā”, Aivars Liepiņš