Jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija, ASV žurnālista Evana Gerškoviča aizturēšana, apvainojot viņu spiegošanā, kodolieroču izvietošana Baltkrievijā - tie bija aizvadītās nedēļas galvenie temati Kremļa propagandas raidījumos. 

Šos tematus pavadīja arī stāsti par gaidāmo ukraiņu pretuzbrukumu, kuru nedrīkstot nenovērtēt, taču esot skaidrs, ka tas beigšoties ar neveiksmi. Līdztekus, protams, bija sižeti par "varonīgajiem" Krievijas armijas karavīriem, viņu augsto morāli un augstajām kaujas spējām, Rietumu piegādāto ieroču, īpaši "Leopard" tanku, nepietiekamību un neefektivitāti salīdzinājumā ar krievu bruņojumu.

Tas viss, kā jau ierasts, tika atšķaidīts ar pastāstiem par transpersonu "uzvaras gājienu" Rietumos, parādot Baltkrievijas prezidenta Lukašenko runas fragmentu, kurā šis diktators pauda savu riebumu pret gejiem, taču teica, ka sievietes lesbietes nenosodot, jo tā esot vīriešu vaina - "tātad, mēs, veči, kaut ko esam palaiduši garām (ņe dosmotreļi)".

ASV ir galvenais ienaidnieks

Kremļa propagandisti visu pagājušo nedēļu sajūsmināti stāstīja, cik lieliska ir jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija, kuru, piemēram, laikraksts "Deutsche Welle" ir nodēvējis par "antirietumniecisku". Koncepcijā par Krievijas galveno ienaidnieku pasludināta ASV, bet par tuvākajiem sabiedrotajiem - Ķīna un Indija.

"Dokuments, "de facto" rokasgrāmata Krievijas diplomātiem, nosaka, ka ASV ir lielākais drauds valstij. Dokumentā ASV raksturotas kā "kolektīvo Rietumu agresīvās pretkrieviskās politikas galvenās rosinātājas, organizētājas un īstenotājas". Krievijas ārpolitikai saskaņā ar dokumentu būtu jāatspoguļo, ka ASV ir "galveno risku avots Krievijas drošībai, starptautiskajam mieram un līdzsvarotai, taisnīgai un ilgtspējīgai cilvēces attīstībai". "Krievijas Federācija plāno piešķirt prioritāti ASV un citu nedraudzīgu valstu dominēšanas palieku likvidēšanai pasaules politikā," teikts stratēģijas dokumentā", vēsta "Deutsche Welle".

Krievijas ideologi īpaši priecājas, ka jaunās ārpolitikas princips būšot asimetrija, kas nozīmē, ka uz jebkuru Rietumu rīcību var atbildēt neproporcionāli, ar daudz lielāku jaudu, kas ir tieši draudi. Par to izteicās arī militārais eksperts Igors Korotčenko, norādot, ka tas ļaus uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no kādas valsts atbildēt ar daudz lielāku skaita "vaininieces" pārstāvju izraidīšanu no Krievijas. Pie asimetriskām darbībām piederot arī taktisko ieroču izvietošana Baltkrievijā. Faktiski šī asimetrija nozīmē, ka Krievija ir pasludinājusi, ka tā jebkādu iedomātu draudu gadījumā patur sev tiesības rīkoties neproporcionāli. Proti, atbilde jebkuriem draudiem, īstiem vai iedomātiem, būs daudz jaudīgāka.

Protams, ka jaunā ārpolitikas koncepcija sludina "vienpolārās" pasaules un Rietumu hegemonijas galu, pieliekot punktu eiropiešu "koloniālismam". To, ka Krievija izmisīgi centīsies draudzēties ar Ķīnu un iegūt tās labvēlību, liecina tas, cik ļoti uzsvērti krievu ideologi izspēlē Taivānas kārti, apliecinot savu atbalstu "vienas Ķīnas" politikai un nosodot Rietumu centienus it kā nodarboties ar separātismu. Krievi arī sola Ķīnai savu atbalstu, ja sāktos kādas militāras darbības Taivānā. Līdz ar to arī saprotama krievu neapmierinātība ar Eiropas Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas vizīti Ķīnā (no 5. līdz 7.aprīlim), par kuru tiek runāts ar lielu izsmieklu. Tā kā fon der Leiena savā runā pirms vizītes ir norādījusi, ka varētu tikt pārskatītas Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības, tāpat viņa varētu mēģināt ar brīdinājumiem atturēt Ķīnu no atbalsta sniegšanas Krievijai, tad propagandisti, īpaši uzsvērti Vladimirs Solovjovs, apgalvoja, ka Eiropas Komisijas prezidenti ķīnieši vienkārši "pasūtīšot". Pēc visa spriežot, krievi ārkārtīgi nevēlas Eiropas Savienības un Ķīnas tuvināšanos, kā arī baidās no potenciālā spiediena izdarīšanas uz šo lielvalsti, lai tā nepiegādātu ieročus Krievijai.

Lai cik tas arī neliktos komiski, koncepcijā arī norādīts, ka Krievija netolerēs liberālisma ideoloģiju, kas esot sveša krievu tautai ar tās tradicionālajām vērtībām. Kā var noprast no dažādiem izteikumiem propagandas raidījumos, tostarp augstskolu pasniedzējiem un dekāniem, tas nozīmē, ka akadēmiskajā vidē sāksies raganu jeb liberāļu "medības", tos masveidā atbrīvojot no darba. Kāds "kremlins" pat pamanījās liberālismu nodēvēt par "cilvēknīšanas ideoloģiju".

Lai gan ideologi atkārtoti uzsver, ka Krievijai atšķirībā no Rietumiem nekad nav piemitusi koloniāla domāšana, tomēr jaunā ārpolitikas koncepcija liecina par ko gluži pretēju. Krievijai ir ne tikai koloniālas, bet arī impēriskas ambīcijas. Proti, koncepcijā pasludināts, ka tuvās pierobežas valstīs netiks pieļauta nekāda "ārvalstu iejaukšanās", Rietumu kara bāzu izvietošana un Krievija nepieļaus nekādas krāsainās revolūcijas. "De facto" tas nozīmē, ka Krievija tā sauktās "tuvās pierobežas" valstis ir pasludinājusi par savu protektorātu un tām nav nekādu tiesību uz savu brīvo gribu, ja tā nozīmē tuvināšanos Rietumiem. Visam kroni uzlika bēdīgi slavenā ideoloģiski angažētā kinorežisora Karena Šahnazarova teiktais, ka tur, kur kādreiz pacelts Krievijas karogs, to nedrīkst nolaist nekad. Var tikai iedomāties, kas notiktu, ja kaut ko tādu paziņotu, piemēram, Lielbritānija.

Savukārt par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā tika stāstīts, ka tas apliecina divu sabiedroto partnervalstu ciešas sadarbības vēlmi. Turklāt propagandisti apgalvoja, ka Rietumu sašutumam neesot pamata, jo arī ASV esot izvietojusi savus kodolieročus citās valstīs.

Ķīlnieka sagrābšana

Visi propagandisti aizgūtnēm stāstīja par Krievijas Drošības dienesta profesionālo darbu, aizturot "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču, viņu apvainojot spiegošanā. Oficiālā versija vēsta, ka žurnālists devies braucienos uz Krievijas pilsētu Ņižņijtagilu, kur atrodas rūpnīca "Uralvagonzavod", kas ir viena no lielākajām tanku ražotnēm. Viņa mērķis bijis izpētīt ražošanas procesus, lai sniegtu informāciju, kādas ražošanai svarīgas preces būtu pakļaujamas sankciju sarakstam. "The Wal Street Journal" un laikraksts "The Guardian" vēsta, ka žurnālista draugi un kolēģi apsūdzības nodēvējuši par absurdām, raksturojot Gerškoviču kā profesionāli un pret viņu vērstās apsūdzības kā smieklīgas.

Savukārt Krievijas analītiķis Marks Galeoti tviterī rakstīja, ka žurnālista arests bija "ķīlnieku sagrābšana kā valsts pārvaldīšanas (statescraft) instruments". Viņam piekrīt arī Krievijas vadošais aizstāvības advokāts spiegošanas lietās Ivans Pavlovs, kurš tagad dzīvo ārpus valsts. Kā tvīto Galeoti, šī rīcība kārtējo reizi apliecina, ka Krievija ir bandītiska valsts, kas nerēķinās ar starptautiskām cilvēktiesību normām un neievēro preses brīvību. Šāda ārvalstu žurnālista aizturēšana, to pamatojot ar aizdomām spiegošanā, Krievijā pēdējo reizi notika vēl Aukstā kara laikā 1986.gadā.

Marks Galeoti arī raksta, ka aizturētais Gerškovičs esot strādājis pie materiāla par cilvēkiem, kas darbojas bruņotā algotņu grupējuma "Vagner" rindās. Tomēr Federālais drošības dienests apgalvo, ka viņš "rīkojās pēc ASV pavēles vākt informāciju par viena no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmuma darbībām, kas veido valsts noslēpumu".

Žurnālista aizturēšanu nosodījis arī Baltais nams. "Krievijas valdības vēršanās pret Amerikas pilsoņiem ir nepieņemama," paziņojumā sacīja Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra. "Mēs visstingrākajā veidā nosodām Gerškoviča kunga aizturēšanu. Mēs arī nosodām Krievijas valdības nepārtraukto vēršanos pret žurnālistiem un represijām pret žurnālistiem un preses brīvību," teikts paziņojumā. Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicinājis ASV pilsoņus nedoties uz Krieviju.

Ārvalstu prese izsaka minējumus, ka Gerškoviča aizturēšana saistīta ar neseno divu Krievijas spiegu arestu Slovēnijā un spiega Sergeja Čerkasova notiesāšanu, kurš mēģināja iefiltrēties Starptautiskajā krimināltiesā. Proti, krievi varētu vēlēties panākt savu spiegu apmaiņu pret ASV žurnālistu. Par to liecina propagandistu nemitīgi uzsvērtais, ka nevis Gerškovičam būtu jāizcieš sods, bet jārunā ar amerikāņiem par viņa apmaiņu.

To, ka ārvalstu žurnālistiem uzturēties Krievijā ir bīstami, apliecina Korotčenko teiktais, ka "mums nav vajadzīgi tādi Rietumu žurnālisti, kas apmelo Krieviju". Tāpat neesot arī nepieciešams tik liels ārvalstu diplomātu skaits, pietiekot ar pāris vēstniecības darbiniekiem, kas kārto vīzu jautājumus. Faktiski Krievija uzrāda aizvien pieaugošo tendenci izolēties no Rietumvalstīm.

Panākumu nav

Krievijai nav nekādu apstiprinātu panākumu Bahmutā, vēsta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW). Vienlaikus Krievijas "vojenkori" ziņo, ka krievi neatlaidīgi ejot uz priekšu, un atkārto jau vairākus mēnešus pausto, ka pilsēta tūdaļ kritīšot. Čečenu speciālās vienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs televīzijas raidījumos klāsta, cik varonīgi un motivēti esot krievu karavīri un visi vēloties satikties ar jaunajiem Rietumu "Leopard" tankiem, lai tos iznīcinātu. Par vienu "Leopard" tanka iznīcināšanu Krievija ir apsolījusi 14 miljonus rubļu jeb aptuveni 167 000 eiro. Tāpat tiek klāstīts, ka no jaunajām ieroču piegādēm krieviem neesot jābaidās, jo tās esot nepietiekamas un krieviem jebkurā gadījumā esot vairāk ieroču un cilvēkresursu.

Propagandas smagsvars Vladimirs Solovjovs visu martu svētdienas vakaros savā programmā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" ir demonstrējis sižetus, kur pabijis Ukrainā izvietotajās Krievijas armijas daļās un stāsta, cik motivēti un kaujasspējīgi ir karavīri. Tikmēr Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savos tvītos vēsta ko pilnīgi citu. "Lai gan Krievijai kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir līdz pat 200 000 kritušo, ievērojama daļa nāves gadījumu ir notikuši ar kauju nesaistītu iemeslu dēļ," vēsta briti. Viņi ziņo, ka viens no galvenajiem nāvju iemesliem ir pārmērīga alkohola lietošana.

Citi ar kaujām nesaistītu nāvju cēloņi ir sliktas prasmes rīkoties ar ieročiem, ceļu satiksmes negadījumi un klimatiskie ievainojumi, piemēram, hipotermija. Krievu komandieri, kā norāda briti, uzskata, ka izplatītā alkohola lietošana īpaši kaitē efektīvām kaujasspējām. Tomēr, tā kā lielā daļā Krievijas sabiedrības alkohola lietošana ir plaši izplatīta, tā jau sen tiek uzskatīta par klusējot pieņemtu militārās dzīves daļu, pat kaujas operācijās.

Foto: AP/SCANPIX