Jēru gaidīšanas laiks ir spraigs, jo vai ikdienu dzimst pa kādam jēram, lielākoties - ne jau viens vien.
Jānis Bērziņš, saimniecības „Gulbīši” saimnieks, stāsta, ka vienā naktī piedzimuši pat piecpadsmit jēri sešām aitām. Atnākdams no rīta, nemaz nezinājis, ko vispār iesākt, jo visi bļaujot – visas kā malkas pagalītes sakrāmējis uz rokas, ienesis būdiņā, saķēris mammas, lai trīs, četras dienas jēriņus savā starpā tās sadalītu.
Šajā laikā nākas rēķināties arī ar negulētām naktīm. Saimnieki pie aitām skrien pat naktī, lai pārliecinātos, vai viss kārtībā. “Iekšā visu laiku ir tāds trīceklis,” tiek pausts.
Ganāmpulkā tagad kopumā ir 200 aitas un jēri, bet sākums pirms pieciem gadiem, kad Annija un Jānis nolēma par labu aitu audzēšanai, nebūt nebija viegls. Ļoti slikts esot bijis otrais gads, bet pirmais – vēl sliktāks nekā ļoti slikts, jo nav izdevies vispār nekas, taču tas bijis atskaites punkts, no kā sākt ko mainīt.
Tā kā pašiem nācies pieredzēt dažādas kļūdas un neveiksmes, tad Annija un Jānis, saimniecības saimnieki, arī labprāt dalās savā pieredzē sociālajos medijos izveidotajā vietnē „Jērs ne zvērs”.
Tā kā ir arī algots darbs, tad aitu audzēšanu saimnieki dēvē par savu hobiju, kuru no aizvadītā gada gan gluži par hobiju vairs nosaukt nevar, jo, kā saka Jānis, tagad tas ir hobijs ar naudas garšu.
Par vēl vienu būtisku soli saimniekošanas attīstībā Annija un Jānis uzskata arī iestāšanos kooperatīvā „Latvijas aita”, kas, viņuprāt, var sekmīgi palīdzēt ar realizācijas tirgu.
