Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izpildi studējošajiem aizstāt ar studiju procesā iekļautiem militārās apmācības kursiem atbilstoši izvēlētajai studiju specialitātei, vēstulē Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda LSA prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods.
Piemēram, medicīnas studentus varētu apmācīt kara un katastrofu medicīnā, bet topošos juristus - padziļinātāk apmācīt par likumiem, kas saistīti ar kara izcelšanos, pauž Strods.
Tāpēc LSA ieskatā būtu jāmaina Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.48 ''Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība'' 3.pants, kurā ir noteikts, ka apmācāmo skaitu un, ja nepieciešams, arī prioritārās specialitātes katram mācību gadam nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris atbilstoši NBS attīstības plāniem un personāla vajadzībām. Apvienība uzskata, ka tā vietā vajadzētu noteikt, ka katra studiju gada sākumā VAD nolūkos NBS veic prioritāšu pārbaudi, kuras atbilstoši nepieciešamībai tiek iekļautas izglītības procesa apguvē.
Kopumā LSA uzskata, ka VAD iniciatīva ir atbalstāma, taču tai ir nepieciešami būtiski papildinājumi un precizējumi, pauž Strods.
Priekšlikumu apvienība pamato ar vairākiem argumentiem.
LSA vērš uzmanību, ka augstskolu studējošo speciālajām militārajām apmācībām pieteikties varēs tikai studenti, kuri dienestā pavadīs četrus gadus. Tomēr Latvijas augstskolu studiju piedāvājumā ir studiju programmas, kuru mācību procesa ilgums ir trīs gadi, piemēram, Eiropas studiju, jurisprudences, žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un citās studiju programmās. Tādējādi trīs gadu studiju programmu studentiem tiek liegta pieeja augstskolu studējošo militārajai apmācībai, atzīmē Strods.
Tāpat apvienība norāda, ka pilna laika studiju studentiem, kuri atbilstoši Zemessardzes dienesta un apmācības modelim apgūs militāro apmācību paralēli studijām, tiks ierobežots laiks, ko veltīt izglītības iegūšanai, tādējādi mazinoties viņu motivācijai apgūt militārās iemaņas padziļināti. Kā īpašu risku studējošo motivācijas trūkumam militāro iemaņu apgūšanā LSA izcēla gadījumus, kad studējošais nav valsts budžeta finansētā studiju vietā, jo viņam nāksies maksāt par studijām, kurām VAD dēļ nebūs iespējas pievērsties pilnvērtīgi.
Studenti vairāk atbalstītu VAD iniciatīvu, ja studējošajam, noslēdzot VAD apmācības, tiktu piešķirta iespēja studēt valsts finansētā studiju vietā sevis izvēlētā studiju programmā, bet, ja jaunietis jau ir uzsācis vai noslēdzis studijas, tiktu dzēsts studiju kredīts, uzsver LSA.
LSA ieskatā problemātisks ir nosacījums, ka personām, kuras būs apguvušas augstskolu studējošo speciālo militāro apmācību, dienestu katru gadu būtu jāpilda līdz 50 dienām. Kā priekšnoteikums šādas kvalifikācijas apguvei būs attiecīgā augstskolas studenta aktīva dalība Zemessardzē, kur pirmos divus gadus paralēli studijām būs jāapgūst pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programma. Apvienība norāda, ka studējošie 50 dienu apmācību termiņu varētu pildīt tikai vasaras brīvlaikā, jo tekošajā studiju gadā maģistra studiju studentiem brīvdienās notiek lekcijas, bet bakalaura līmeņa studiju process lielākoties sastāv no 40 stundu mācību nedēļas un studējošā paša iniciatīvas mācīties savā brīvajā laikā, tātad arī brīvdienās.
Paredzot 50 apmācības dienas pavadīt vasarā, būtiski tiek apdraudēta studējošo mentālā un fiziskā veselība, uzskata LSA. Pēc apvienības paustā, studentam, nonākot jaunā vidē - augstākās izglītības iestādē, vispirms ir jāiemācās adaptēties nopietnām pārmaiņām. Pārslodzes radītās fiziskās vai mentālās veselības problēmas var traucēt studijām, radot neadekvātu spriedzi, samazinot motivāciju par paveikto un pazeminot panākumus mācībās.
Tāpat studenti vērš uzmanību, ka studējošajiem, kuri apgūst Zemessardzes iemaņas, studējot bakalaura studiju programmā, ir tiesības saņemt kompensāciju. LSA aicina šo nosacījumu attiecināt arī uz VAD ietvaros apgūstamo augstskolu militārā dienesta apmācību.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus.
Likumprojekts paredz trīs VAD izpildes veidus - dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.
Pēc 11 mēnešiem dienesta VAD karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz VAD laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
VAD izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāveltī līdz 50 dienām.
Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.
Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.
Foto: Freepik
