Dabas veltes mājražošanā izmanto Ludzas novada iedzīvotāja Sandra Novika. Sākotnēji ar paziņu un interneta palīdzību apgūtas senās tradīcijas. Priežu čiekuru, gan pumpuru tējas un sīrupi gatavoti ģimenei, ar laiku nonākot līdz uzņēmējdarbībai un dalībai tirdziņos.
Sandra Novika saka: “Tā ir visa produkcija, ko mēs varam ievākt no meža. Šogad mēs jau bijām arī aizbraukuši apskatīties - mazi, mazi pumpuriņi ir. Čiekuru pavisam nav, bet jau pumpuri ir.”
Par priežu pumpuru ievākšanu gan mājražotājai zināšanu trūkst. Gribētos, lai nozares speciālisti vairāk izglīto sabiedrību.
Sandra Novika: “Es nezinu, kā viņus pareizi lasīt, vai mēs nodarām arī skādi mežam un kokiem. Sev ielasām kādu mazu kulīti, piemēram, kādu maisiņu tējām.”
To, ka priežu pumpuri noder veselības stiprināšanai, taču ir svarīgi tos ievākt pareizi, uzsver arī uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM) pārstāvis. Kategoriski aizliegts pumpurus plēst jaunaudzēs, jo īpaši no jauno priedīšu galotnēm.
LVM Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars pauž: “Ir dzirdēts, ka ir nopostītas pat veselas jaunaudzes, praktiski kā gājuši, tā visi gala pumpuri ir nokniebti. Tas traucē augšanu, traucē kokam. Šī priedīte ir krietni par mazu, lai ievāktu pumpurus. Ja noplēš šos te gala pumpuriņus, tad tā būs liela, kā lai saka, nežēlīga izturēšanās pret šo kociņu. ”
Noteikumi paredz, ka priedei, no kuras ievāc pumpurus, jābūt vismaz trīs metrus augstai. Mežu speciālists tā noteikšanai izmanto paša pielāgotu makšķeri, savukārt iedzīvotājiem iesaka pie koka izstiept roku, pēc izjūtām šo garumu reizināt vismaz divas reizes.
Lai arī šī ziema atšķirībā no iepriekšējām ieilga, pumpuru veidošanos tas neietekmēja, tos jau var vākt. Jāatceras, ka priežu pumpurus un jebkuras citas dabas veltes saudzīgi drīkst ievākt savās, “Latvijas Valsts mežu” teritorijās, vai iepriekš vienojoties un saskaņojot darbību ar mežu īpašniekiem.
