Inflācija un augstās cenas daudziem liek savilkt jostas ciešāk. Kā izdzīvot – šis arī šobrīd viens no aktuālajiem jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti vai viņu aprūpētājiem. Invalīdu biedrība Salaspilī norāda, ja šogad indeksējamās pensijas pieauga par 23%, tad invalīdiem, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, netika pielikts ne centa. Tāpēc tapusi vēstule, aicinot palielināt minimālo pabalstu invalīdiem.
Salaspiliete, 1. grupas invalīde Tatjana Staroņenkova 20 gadu vecumā cieta auto avārijā. Zaudēja roku un daļēji kājas, kopš tā laika viņas ikdiena paiet ratiņkrēslā. Ierobežoto kustību dēļ sievietei nav iespējas strādāt un atliek iztikt vien no pabalstiem. “Man esošais pabalsts ir nepilni 200 eiro - 198 eiro. Jāekonomē viss, nevaru atļauties nopirkt to, ko varēju pusgadu atpakaļ. Visu laiku jāvēršas pie radiniekiem, draugiem, pie domes, pie sociālajiem dienestiem, lai idzīvotu.”
Lai pārrunātu aktuālās problēmas, ar ko šobrīd saskaras cilvēki ar invalididāti un viņu aprūpētāji, Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība “Zelta Atslēdziņa” rīkoja tikšanos. Tās laikā arī citi norāda, ka ir ar vien grūtāk iztikt. Nepieciešamos medikamentus nu var iegādāties tikai neilgam laikam, ir jāekonomē arī uz higiēnas precēm. Nereti nākas lūgt arī palīdzību pārtikai. Salaspils novada BJIB ”Zelta Atslēdziņa” valdes locekle Malda Caune saka: “Pirmās grupas invalīds, mana meita arī ir pirmās grupas invalīds, saņem 247 eiro mēnesī. Vai tas ir cilvēka cienīgi? Man šķiet, ka tas nav cilvēka cienīgi.”
Biedrībā norāda: šobrīd, kad tiek lemts par Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam, ir pilnīgi aizmirsts par personām ar invaliditāti, kuras pārsniegušas 18 gadu vecumu un saņem valsts sociālā nodrošinājumu pabalstus. To norāda arī savā vēstulē, ko nosūtījusi Saeimai, Ministru prezidentam, Labklājības ministram un Tiesībsargam. Vēstulē arī minēts par tā dēvetājiem “Mūžīgajiem bērniem”, kuru vecākiem nereti nav iespējas strādāt algotu darbu, jo par bērnu ir jārūpējas. Ja šādi cilvēki ar invaliditāti nonāk valsts aprūpē kādā no valsts sociālās aprūpes centriem, tad viņu aprūpe valstij izmaksā no 1000 līdz 1500 eiro mēnesī. Tajā pašā laikā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personai ar invaliditāti, kura nestrādā, ir no aptuveni 100 līdz 250 eiro mēnesī. Malda Caune: “Pie manis bija atbrauksusi paziņa no Beļģijas ar slimu meitenīti, nu jau pieaugušu bērnu. Un arī stāstīja kā dzīvo. Man kauns to teikt, kā dzīvo ārzemēs un kā dzīvo pie mums Latvijā.”
Kamēr valsts budžets vēl nav pieņemts Saeimas komisijās par pabalstu pārskatīšanu invalīdiem komentē izvairīgi, norādot, ka pēc palīdzības, piemēram, par kādiem materiāliem līdzekļiem un vēl cita veida palīdzību, jāvēršas arī savā pašvaldībā. Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vadītaja Anda Čakša: “Noteikti redzu, cik daudz mums iztrūkst reģionos no sociālajiem dienestiem pakalpojumu apjoms, kas šos cilvēkus paņem savā gādībā un palīdz iziet cauri arī šādām sarežģītām situācijām.”
Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībā “Zelta Atslēdziņa” piebilst, pabalsti ir jāpārskata nekavējoties un jānosaka tādā apmērā, lai nosegtu gan personu ar invaliditāti nepieciešamās ikdienas vajadzības, gan straujo cenu pieaugumu. Ja atbilde neskos, ir gatavi piesaistīt citas invalīdu organizācijas un rīkot protestu.
#SIF_NVZ2022
