Aicina atjaunot dabiskās pļavas

Pēdējos 100 gados Latvijā ievērojami samazinājušās dabiskās pļavas. Viens no iemesliem - mūsdienu saimniekošanas veids, kas neļauj sēklām izplatīties. Tāpēc Latvijas Dabas fonds pirmo reizi īsteno plašu savvaļas augu sēklu vākšanas akciju, bet pirms tam viesojās kādā saimniecībā Limbažu novada Viļķenes pagastā, lai apskatītos, cik tur ir bagātīga dabiskā pļava.

Jau pļavas malā Latvijas Dabas fonda pārstāve Rūta Sniedze-Kretalova teju ik soļa izrāda sajūsmu par to, ko redz saimnieces Sanitas Vīksnes dabiskajā pļavā. Šādas pļavas šai pusē nav ierasts skats, stāsta Latvijas Dabas fonda eksperte. Te var ievākt bitenes, gaiļbiksītes, pīpenes, zvaguļus un daudz citu augu sēklas. Fonda sarakstā ir 60 plaši sastopamu sugu, un, vien nedaudz pa pļavu pastaigājot, fonda pārstāve saskatījusi jau ap 30. “Droši vien mūsu vecmammām pirms gadiem 70 liktos tik ļoti smieklīgi, ka tagad bridīsim pa pļavu, vāksim sēklas, piemēram, mūsu nacionālajam augam pīpenei vai madarai, raspodiņam vai zvaguļiem, jo tāpēc, ka tās bija visur. Siens tika nopļauts, tad tika ārdīts, krāmēts, visu laiku tās sēkliņas kaisās dabā. Šobrīd mēs atbraucam ar traktoru, vienā dienā visu sarullējam un īstenībā nedodam iespēju palikt tiem augiem kaut vai tai pašā pļavā. Tāpēc arī dabiska pļava ar laiku var zaudēt dabas daudzveidību, tāpēc, ka mēs visu laiku aiznesam prom sēklu materiālu un neļauj augiem atjaunoties,” saka Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja, botāniķe, eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.

Latvijā pēdējā gadsimta laikā dabiskās pļavas samazinājušās no aptuveni 30 līdz vien 0,7 procentiem teritorijas. Lai atjaunotu dabisko zālāju biotopu kādās citās vietās, kur tas iznīcināts; lai veidotu, piemēram, pilsētas pļavas Rīgā, Latvijas Dabas fonds šovasar īsteno savvaļas sēklu vākšanas akciju. Īpaši aicināti pieteikties seniori. Rūta Sniedze-Kretalova: “Mēs nevaram citādāk atjaunot mūsu dabiskās pļavas un mūsu pļavu augu populācijas, ja nepalīdzam tām izplatīties. Tāpēc aicinājām seniorus, īpaši šajā akcijā, jo tā ir tā paaudze, kura ir redzējusi, kā notiek šīs izmaiņas ainavā.” 

Akcijai var atsaukties ikviens, kā to izdarīja arī dabiskās pļavas saimniece Sanita Vīksne. Pļava viņai ir apmēram deviņu hekāru platībā, lielākā daļa aizsargājamais biotops. “Man ir paveicies. Tā kā nekad neesmu aizrāvusies ar lopkopību un lauksaimniecību, gadus 20 šeit pavadīju tikai ar bērniem vasaras, tad tā pļava nekad kopš manas bērnības, cik atceros, netika uzarta. Pat neatceros, ka šeit būtu ganījušās govis. Labums ir prieks, labuma pagaidām īpaši nav. Es diezgan maz zināju par pļavām. Mans viedoklis bija tāds, ka vajag ļaut, lai zāle sapūst un tā zeme nenoplicinās. Tā kā man šeit atrada diezgan daudz vērtīgu augu, pļavai piešķīra diezgan augstas kategorijas līmeni, man bija jāiet apmācību kursos, lai saņemtu sertifikātu par to, ka man ir bioloģiskā pļava, ka es to apsaimniekoju u, ka zinu, ko ar to darīt.”

Aizrāvusies ar savvaļas augiem, lai tos iepazītu pļavā, dodas ar augu klasifikatoru un priecājas par katru atrasto vērtīgo augu. 

Savvaļas augu sēklas gan var ievākt ne tikai šādās dabiskās pļavās. Latvijas Dabas fonda pārstāve stāsta - tā kā akcijā aicināts iesaistīties ikviens, to var darīt, ejot gar ceļmalu vai ūdens malu. Pagaidām gan vēl nav aktīvais sēklu vākšanas laiks, taču, kamēr vēl viss zied, var novērtēt, kādu sēklu materiālu no pļavas varēs ievākt jūlija beigās vai augustā. 

Augusta sākumā akcijas dalībnieki būs aicināti arī uz sēklu vākšanas meistarklasi Jūrmalas Priedaines pļavā, kur botāniķi palīdzēs arī atpazīt dažādus augus, lai pēc tam no tiem ievāktās sēklas sūtītu Latvijas Dabas fondam. Informācija par akciju pieejama dabas fonda mājas lapā. 


Foto: Freepik