Administratīvo reģionu izveidei nav politiskā atbalsta

Pagājušonedēļ pašvaldību vadītāji izvēlējās jaunu piecu Latvijas plānošanas reģionu politisko vadību. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas plānošanas reģioni nu apvieno daudz mazāku skaitu pašvaldību, nedaudz manījušās to robežas, bet reformas gaitā karsti apspriestā transformācija par administratīvajiem reģioniem nav notikusi. Kāpēc tā?

Attīstības līmeņu krasās atšķirības un ekonomiskā plaisa starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem Latvijas reģioniem plaši tika apspriesta pašvaldību reformas izstrādes gaitā. Savu vīziju par reģionu nevienlīdzības mazināšanu, mainot Eiropas Savienības līdzekļu pārdali, aktīvi aizstāvēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Andris Kazinovskis. “Kāpēc šie līdzekļi nenonāk mazattīstītākajos reģionos, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, bet tikai Rīgā, Rīgā, Rīgā? Tāpēc, ka nav izveidoti administratīvie reģioni.”

Viņa priekšlikums par administratīvajiem reģioniem paredzēja tiem regulāri piešķirt finansējumu konkrētu - šo reģionu attīstības plānos iezīmētu - mērķu īstenošanai. Taču ir arī vēl citi neatbildēti jautājumi. “Vēl viens no šķēršļiem bija - kāda būs pārvalde? Es vienmēr iestājos par to, ka tai jābūt vēlētai, bet kopējā nosliece bija tāda, ka tai jābūt ieceltai,” saka Andris Kazinovskis.

Vēlēta vai iecelta pārvalde, savs budžets un funkcijas, Kazionovska vīzija bija veidot 2. pašvaldību līmeni. Dažādu ekspertu un iesaistīto viedokļi gan atšķiras.  “Ir jautājumi, kas jārisina vairākām pašvaldībām kopā, arī vairākiem lielākiem novadiem kopā, bet es nedomāju, ka Latvija ir tik liela, ka mums vajadzētu vēl vienas pakāpes administratīvo iedalījumu,” saka Jānis Turlajs, ekonomģeogrāfs.

Par jautājumiem un it īpaši ministriju funkcijām, kurus tad būtu jārisina reģionālajā līmenī, šobrīd noris visaktīvākās diskusijas. “Jebkuru jaunu funkciju mēs esam gatavi uzņemties, ka tam līdzi nāk finansējums. Līdz ar to budžets būtu atkarīgs no tā, kādas funkcijas deleģēs,” saka Sergejs Maksimovs, Latgales plānošanas reģiona vadītājs.

Kādas tieši funkcijas reģioniem būtu gatavas deleģēt ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau ieskicējusi likuma koncepcijā par administratīvajiem reģioniem. Bet tālākas virzības šim likumam nav. “Mēs, visticamāk, rudenī atgriezīsimies Saeimā ar šo jautājumu, ka mums nepieciešams vairāk laika, jo vienošanos nevaram panākt. Bet es pat domāju, ka tas ir nākamās Saeimas jautājums. Nav šobrīd politiskā atbalsta otrā līmeņa pašvaldību izveidei vai plānošanas reģionu stiprināšanai ar kādām jaunām funkcijām,” pauž Madars Lasmanis, VARAM padomnieks.

Jāatgādina, ka jau 2009. gada pašvaldību reformai bija paredzēts turpinājums, izveidojot 2. līmeņa pašvaldības apriņķus, bet tas nenotika. Arī VARAM pārstāvis min, ka līdzīgi kā apriņķi, arī administratīvie reģioni nebija atbildīgās ministrijas iniciatīva.


Foto: Freepik