Ādažnieki neapmierināti ar satiksmes reorganizāciju uz Tallinas šosejas

Pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma Ādaži un Carnikava atkal ir apvienoti vienā novadā. Nokļūt uz novada centru carnikaviešiem tagad gan ir daudz grūtāk, jo satiksmes reorganizācijas rezultātā uz Tallinas šosejas aizliegti vairāki kreisie pagriezieni. Reorganizācija apgrūtina arī uzņēmēju darbu.

Uz Tallinas šosejas jeb A1 pagājušajā gadā trīspadsmit kilometru garā posmā sākti satiksmes reorganizācijas darbi. Mainīti tiek marķējumi, joslu sadalījumi, slēgti vairāki kreisie pagriezieni. Jaunā Ādažu novada iedzīvotāji un uzņēmēji gan uzskata, ka tādējādi tiek apgrūtināta ikdienas dzīve, bet problēma pēc būtības netiekot atrisināta. “Nedomāju, ka tas kaut kādā veidā varētu glābt to situāciju, jo jāšķērso jau šoseja vienalga ir. Vai griezies pa labi, vai brauc pāri, jāšķērso tā ir, bet šķērsot šoseju bez luksofora jebkurā gadījumā ir bīstami,” saka Egija Martinsone, SIA “Lat Eko Food” valdes priekšsēdētāja.

No 2000 uzņēmumiem jaunajā novadā lielākā daļa esot ražošanas uzņēmumi kam nepieciešams gan piegādāt izejvielas, gan aizvest saražoto. Kā lēš “Lat Eko Food” vadītāja, katrā pusstundā uz šosejas parādās vismaz viens ar viņas uzņēmumu saistīts kravas auto. “Izgriežot savu lielo transportu vai arī vieglo transportu, mēs nobloķējam aizmugurējo satiksmi, rada tādu diezgan avārijas situāciju. Un arī tā gaidīšana ir salīdzinoši ilga, jo plūsma no Saulkrastu uz Rīgas pusi ir diezgan aktīva.”

Vēl bēdīgākā situācijā ir Carnikavas pusē dzīvojošie, kuriem grūtāk ir gan atgriezties no Rīgas mājās, gan nokļūt jaunajā bērnudārzā. Autovadītāji gan mēdz arī ignorēt kreisā pagrieziena aizliegumu. “Ideālais variants būtu ceļa pārvads, kas savieno Ādažus ar Carnikavu. Es saprotu, ka šobrīd tas ir ļoti finansiāli ietilpīgs pasākums, tuvāko gadu laikā to būs grūti īstenot, bet tas ir svarīgs solis, kas būtu sperams - savienojot,” stāsta Vilis Zinkevičs, Carnikavas pagasta Attīstības nodaļas vadītājs.

Tikmēr Briljantu kvartālā esošie uzņēmēji, mēģinot rast risinājumu, sākuši izmantot pašvaldībai piederošu grants ceļu, kas uz Rīgu ved caur Garciemu. “Ja to ceļu noasfaltētu un pārveidotu par tādu labu braucamu ceļu, tad tas būtu ļoti liels ieguldījums ne tikai mūsu pašvaldības infrastruktūrā, bet tas principā būtu valsts nozīmes ceļš. Tas varētu būt tāds paralēlais Ziemeļu pārvads,” uzskata Armands Mucenieks, SIA “Rotons” direktors.

Līdzīgi situācija arī uz ceļa, kas savieno Garkalnes pagastu ar Ādažu novada Garkalnes ciemu. Ar notiekošo uz A1 neapmierināta ir arī pašvaldība, tomēr, lai īstenotu uzņēmēju vēlmes, nepietikšot tikai ar finansējuma atrašanu.

Kā rakstiskā komentārā skaidro Satiksmes ministrija, A1 savu kapacitāti ir izsmēlis, tāpēc šādi ierobežojumi esot vienīgā iespēja uzlabot drošību uz ceļa. Šobrīd gan tiekot veikta IVN izstrāde jaunam ceļa posmam no Vangažiem līdz Skultei, kas mazinātu satiksmes intensitāti pie Ādažiem. Ja šāds autoceļš tik tiešām tiks izveidots, tikšot vērtēta arī iespēja veikt satiksmes reorganizāciju uz A1, vai arī pašvaldībām būšot iespēja šosejas posmu pārņemt savā īpašumā.