Vidējā ābolu raža šogad ir mazāka nekā pērn, bet šis gads ir unikāls ar to, ka ražas ļoti atšķiras pat salīdzinoši tuvu esošām saimniecībām – dažas darbu jau beigušas, citas varēs vēl lasīt līdz oktobra beigām. Taču arvien aktuālāka problēma paliek sezonas lasītāju trūkums, tāpēc daži audzētāji sliktākas kvalitātes ābolus šogad izvēlēsies atstāt turpat zemē.
Talsu novada Ārlavas pagasta ābolu audzētājai Ilzei Rudzītei pamata komanda ir nokomplektēta ar jau vairākus gadus uzticīgiem lasītājiem, taču papildus darba rokas atrast nav viegli, jo cilvēki atsakās oficiāli reģistrēties par sezonas laukstrādniekiem. Dažus neapmierina, ka maksāts tiek pēc kvalitātes. “Kad tu pasaki (ka maksā) uz konteineru, tad viņš blor, blor, blor visu, kas gadās. Ja tu pasaki kaut kādu laika termiņu, tad viņš atkal stiep gumiju. Nu, visādi tie cilvēki ir, bet ne visi,” saka Ilze Rudzīte, Talsu novada ābolu audzētāja.
Tāpēc slinkākie potenciālie lasītāji nobijušies, ka šogad ābolu raža sliktāka, tāpēc nopelnīt nevarēs. Bet Ilze Rudzīte ir viena no tām, kam tieši ar ražas kvalitāti šogad paveicies, ābolu vairāk kā pērn. Tie jāpaspēj nolasīt laikā, jo pārgatavi āboli vēlāk ilgi nestāvēs. Taču Latvijas Augļkopju asociācija norāda, ka šogad ir neparasta problēma, jo gandrīz visas šķirnes nogatavojas vienlaicīgi. “To, ko mēs vakar, aizvakar lasījām, tu vispār pieej pie koka, tu elpot nedrīksti, jo vienkārši tas krīt nost – ir tik gatavs,” atzīst Ilze Rudzīte.
Kooperatīvā “Augļu nams” ir 13 Kurzemes un Zemgales saimniecības, lasītāju problēma ir jūtama. “Jūt pēc tā, kā tie āboli nāk iekšā. Ja kādai saimniecībai ir problēmas piesaistīt darba spēku uz lasīšanu, tad viņi ved lēnāk,” saka Jānis Lepsis, kooperatīva “Augļu nams” valdes priekšsēdētājs.
Viens lasītājs dienā var salasīt tonnu, kas ir trīs lielie koka konteineri. Saimniecības, meklējot variantus, kā strādāt efektīvāk ar esošo darba spēku, piemēram, izmantojot nevis spaiņus, bet augļu vācamās somas. “Tā soma kaklā priekšā, abas rokas brīvas. Vari strādāt ar abām rokām, tev nav vienā rokā kaut kas jātur. Tad tas palielina to tempu, kā cilvēks var lasīt. Vai arī viņš tik ātri nenogurst, viņš var pusstundu ilgāk lasīt,” pauž Jānis Lepsis.
Ilgāk jāpagaida arī, piemēram, sulu spiedējiem un sidra ražotājiem, jo saimniecības fiziski netiek līdz lasīšanai. Tie ir arī āboli, kas var būt izmērā mazāki, nokrituši zemē vai mazliet iedauzīti, tāpēc cena ir zemāka. “Daži no mūsu regulārajiem piegādātājiem ir teikuši, ka ābolus šogad atstāšot uz zemes, lai pūst, jo neatmaksājas vairāk lasīt,” pauž Baiba Circene, “Sabiles sidra” saimniece.
“Sabiles sidrs” iepērk vairākus desmitus tonnu. Ābolu vēlāka ienākšana mazliet pabīdījusi uz priekšu ražošanas procesu, bet problēmas tas neradot. “Ja nevar salasīt vieni, tad salasīs citi. Pagaidām jau vēl risinājums ir. Pagaidām tiekam galā.”
Latvijas Augļkopju asociācija novērojusi, ka ābolu neražas gads šogad ir Lietuvai, arī saimniecībām, kas atrodas tuvu kaimiņvalsts robežai.
