Skaistkalnē aizvadīta gadskartējā ''Danču nometne''

Danču jeb neapdarinātu etnogrāfisko deju  kustība aizsākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Rīgā, bet gadu gaitā interese pat to ir tikai augusi. Šonedēļ jau septiņpadsmito reizi dancotāji pulcējās gadskārtējā ''Danču nometnē'', kas šogad notika Vecumnieku novada Skaistkalnē.

Mēdz teikt, ka latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta. Tomēr ne visi uzdrīkstas kāpt uz skatuves, ja deju prasmes nav apgūtas agrā jaunībā, bet apgūt pirmos danču soļus var jebkurā vecumā.

Inta Gludīte - Rīgas Danču kluba dalībniece: “Mani tikai aizpagājušajā vasarā tajā ievilināja. Mana pirmā deja bija ļoti, ļoti traka polka ar to pašu Jevgēniju, kurš mums tagad te vada, un to es laikam neaizmirsīšu nekad mūžā, un tāpēc es arī esmu šajā klubā.”

Danču kustība aizsākās ar Atmodas laiku, bet ap gadsimtu miju, kad kustība jau bija kļuvusi gana populāra, Rīgas Danču kluba vadītājs nolēma, ka vajadzīga arī sava nometne. Šoreiz Covid  ierobežojumu dēļ nav atbraukuši ārzemju viesi, izņemot lietuviešu vakaru nometnē, un arī Latvijas dancotāju ir mazāk nekā ierasts, tomēr prieka un laimes sajūtu, kas rodas deju placī tas neesot mazinājis.

Dienaskārtība nometnē ir spraiga. Latviešu dejas nomaina līvu, baltkrievu un Eiropas tautu dejas, kas ļauj gūt plašāku ieskatu. Un nemaz jau neesot tā, ka dančus plašākai publikai nemaz nerāda.

Septiņpadsmitā Danču nometne Skaistkalnē noslēgsies šodien, bet apgūtās zināšanas un prasmes dejotāji garajos rudens un ziemas vakaros nodos tālāk.