9. klases eksāmeni – iestājpārbaudījumi kādā slepenā aģentūrā?

Pēc administratīvi teritoriālās reformas novadi kļuvuši lielāki. Savukārt pasta nodaļu skaits pēdējā laikā sarucis. Vien eksamenizācijas kārtība palikusi tā pati. Rakstisko eksāmenu uzdevumi skolu direktoriem jāsaņem sava novada izglītības pārvaldē, bet uzrakstītie darbi jānosūta pa pastu, jo tikai tā varot varot iegūt objektīvus datus par skolēnu zināšanām. Ar kādām problēmām sastopas skolu direktori?

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka eksāmenu uzdevumi skolu direktoriem jāsaņem sava novada izglītības pārvaldē. Savukārt rakstiskās atbildes uz Valsts satura izglītības centru jānosūta pa pastu. Šāda kārtība ir sen vien pēc administratīvi teritoriālās reformas novadi kļuvuši lielāki. Pēc uzsāktās Latvijas pasta reorganizācijas pasta darba laiks daudzviet saīsināts vai nodaļa slēgta. Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Vivita Eiklone: “Direktori ir pieraduši to darīt, un līdz šim nekādas sūdzības nav bijušas. Ir ļoti dažādi. Mums ir skolas, kas ir tuvu pilsētai. Var aizbraukt ar sabiedrisko transportu līdz Jelgavas centram un pasta nodaļai. Ir skolas, kas atrodas ciematu centros, un tur ir pasta nodaļas ar ierobežotu darba laiku. Ir skolas, kur vēsturiski nav pasta nodaļas ciematos, bet tās vienmēr braukušas uz Jelgavu.”

 Jāpiebilst, ka Jelgavas novada skolas atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā pozīcijā, praktiski no visām uz novada domi var atbraukt pa labu ceļu. Citādi tas ir novados attālāk no lielajām pilsētām. Piemēram, Valles skolas direktors Jānis Viegliņš pēc eksāmenu uzdevumu aploksnes mēro vairāk nekā četrdesmit kilometrus. “Mums ir palikusi izglītības pārvalde par 25 kilometriem tālāk nekā līdz šim. Pirms tam mēs bijām Vecumnieku novads. Tie bija 17 kilometri pa asfaltētu ceļu, bet tagad Bauska ir virs 40 kilometriem, 1/3 ir grants ceļš.”

Vēl grūtāk esot nogādāt eksāmenu atbildes galvaspilsētā, jo pasta nodaļa Vallē slēgta, bet Vecumniekos pasts darbu beidzot ātrāk nekā beigsies eksāmens. Tāpēc direktoram nākoties iejusties gandrīz vai detektīva lomā un meklēt citu nodaļu. Šodien līdz vakaram strādājot pasta nodaļa Iecavā, un eksāmenu darbi noteikti arī tikšot nosūtīti. Vien nekādi neesot saprotams, kāpēc eksāmenu kārtošanas modelis krietni atpalicis no 21. gadsimta iespējām. Viegliņš: “Šeit ir divas būtības. Viens ir darba organizēšana, kas patiesībā neatbilst nevienam no finanšu labas pārvaldības principiem, es trīs eksāmenos būšu nobraucis ap 270 kilometru. Degvielu skolu direktoriem jau tāpat apmaksā, četrus centus vēl par amortizāciju, jo skolām jau sava transporta nav.”

Vēl būtiskāk, viņaprāt, ir iet līdzi laikam, bet pati nesaprotamākā esot neuzticēšanās, uz ko norādot pašreizējā kārtība. “9. klases eksāmeni ir padarīti, piedodiet, gandrīz vai par tādiem iestājpārbaudījumiem kādā slepenā aģentūrā. Ir dažādas daļas. Vienu printē ārā no sistēmas tiešsaistē. Otru aģents “Caps” ved no Bauskas 40 kilometrus. Nu pilnīgi nevajadzīgi.”

Valsts izglītības un satura centra pārstāvis Normunds Rečs ReTV skaidro, ka centralizēto eksāmenu uzdevums esot iegūt objektīvus datus par skolēnu zināšanām. Pašreizējā kārtība tādus nodrošinot. Neesot gan iebildumu arī pret eksāmenu kārtošanu tiešsaistē. Pašlaik tiekot strādāts pie digitāliem risinājumiem arī eksaminācijā. “Uzreiz jāsaka, ka tie ir centralizētie eksāmeni vidusskolēniem, kurus kārto salīdzinoši neliels skolēnu skaits. Tie ir vairāki simti katrā eksāmenā. Devītās klases eksāmeni matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā ir ļoti masveidīgi. Katru no tiem kārto vairāk nekā 20 000 skolēnu visā Latvijā. Problēma lielākā šobrīd ir interneta darbības un pārklājuma nodrošināšana

Kā norāda Rečs, kad varētu pāriet uz digitāliem eksāmeniem pateikt nevarot, bet nosūtīt eksāmenu darbus pa pastu likums atļauj arī nākamajā dienā.