60% no mežā izmestajiem atkritumiem - sadzīves, otra daļa - autoriepas, šīferis

No plastmasas maisiņa līdz autoriepām, tik plašs ir mežos nelegālajās izgāztuvēs atrodamais atkritumu klāsts. Būtisku daļu veido atkritumi, kurus par maksu var nodot šķiroto atkritumu laukumos. Bet ne visiem tuvākā apkaimē laukumi ir pieejami, ne visi iedzīvotāji ir gatavi par pakalpojumu maksāt.

Jo tuvāk apdzīvotai vietai, jo biežāk mežu teritorijā atrodamas nelegālās atkritumu izgāztuves, kā, piemēram, Pierīgā mazdārziņu teritoriju apkaimē, ReTV Ziņām norāda Latvijas Valsts mežu (LVM) pārstāvis. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, šajā gadā situācija neuzlabojas. “Tas apjoms, ko mēs savācam pa gadu, joprojām ir augsts, un arī šogad līdz gada beigām, ko prognozējām, ir pietiekami augsts. Tas nozīmē - vairāk kā 1000 kubikmetri gadā ar izmaksām, pieņemu, ka arī šogad tās būs virs 100 tūkstoši eiro,” saka Edmunds Linde, LVM Mežkopības plānošanas vadītājs.

Kā vienu no iemesliem šādai situācijai Edmunds Linde min izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. “Kā es tagad par nevajadzīgām precēm maksāšu, ja es varu to atrisināt citādāk, protams. Kā es to varu atrisināt lētāk? Atbrīvoties lētākā veidā, aizvest kaut kur, noglabāt, noslēpt kaut kur, kur man nav jāmaksā. Gan kāds parūpēsies,” saka Edmunds Linde.

Ogres pašvaldības policijā ReTV Ziņām skaidro, ka ikdienā ar speciāli iegādātu kameru tiek monitorētas nelegālās atkritumu izgāztuves, par ko visbiežāk ziņojuši iedzīvotāji, tomēr darbaspēka trūkums liedz to darīt vēl efektīvāk.

Mirdza Strelča, Ogres pašvaldības policijas priekšnieka p.i.: “Monitorings notiek - paši braucam, vai ar kameras palīdzību. Bet ir ļoti sarežģīti noķert, jo teritorija un novads ir liels. Mums ir bijuši procesi, kad mēs esam konstatējuši vainīgās personas, identificējuši un saukuši pie administratīvās atbildības, respektīvi, komisija.”

Pēc LVM informācijas - 60% no nelegālajās izgāztuvēs izmestā sastāda sadzīves atkritumi. Tad attiecīgi būvniecības un bīstamie atkritumi, kā arī autoriepas. Lai mazinātu riepu apjomus mežā, LVM uzmanību pievērš autoservisiem.

 Tāpat kā autoriepas, arī šiferi nevar mest tā saucamajos parastajos sadzīves atkritumu konteineros, bet par maksu tos var nodot šķiroto atkritumu punktos. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ķilupe” pārstāve Elīna Saulīte norāda, ka, ja situācija ar autoriepu nodošanu uzlabojas, tad stāsts par šīferi esot ļoti aktuāls. “Šīferis skaitās bīstamais atkritums, tas ir jānodala atsevišķi no pārējiem atkritumiem, jāpiesaka izvešana ar atsevišķu transportu, atsevišķi jāsavāc. Tur izmaksas ir ap 200 - 300 eiro par vienu kubu. Tas ir diezgan dārgs pakalpojums. Daudziem, kad uzzina izmaksas šīfera izvešanas pakalpojumam, pazūd interese par šo pakalpojumu. Viņu atbilde parasti ir - mēs domāsim.”

Tomēr, ja arī cilvēks ir gatavs samaksāt, ne visos Latvijas reģionos ir pieejami šķiroto atkritumu laukumi. Lai uzlabotu situāciju un mazinātu nelegālo atkritumu izgāztuvju skaitu mežos, vietās, kur ik mēnesi tiek savākti atkritumi, LVM plāno veikt regulāru monitoringu. Savukārt iedzīvotāji par nelegālajām izgāztuvēm aicināti ziņot, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”, vai informēt pašvaldības vai Valsts policiju.


Foto: Freepik