27% ģimenes ārstu - pensijas vai pirmspensijas vecumā

Ņemot vērā, ka teju 30% no šobrīd Latvijā strādājošajiem ģimenes ārstiem ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, līdz ar paaudžu maiņu nozarē trūkst speciālistu, kuri jo īpaši attālākos pagastos var sniegt ģimenes ārsta pakalpojumu.

Pirms diviem gadiem vēl toreizējā Ķeguma, tagadējā Ogres novada Birzgales pagastā (līdz ar ģimenes ārstes Irēnas Grīnbergas došanos pensijā) tika meklēts jaunais speciālists, kas pārņems praksi. Bet vēl joprojām uz prakses kabineta durvīm lasāms ilggadējās ārstes vārds. Ģimenes ārste no intervijas kameras priekšā atteicās, tomēr norādīja, ka tā arī divu gadu laikā nav pieteicies neviens interesents, kas vēlētos praksi pārņemt. Pēc papildus nostrādātiem diviem gadiem pati ģimenes ārste līdz ar janvāri plāno doties pelnītā atpūtā, bet, kas notiks ar praksi, nav zināms. 

Nacionālais veselības dienests norāda, no 1263 šobrīd Latvijā esošajiem ģimenes ārstiem 27% ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Un, kā liecina dienesta aptaujas dati, daļa plāno izbeigt aktīvās darba gaitas. Veselības ministrijā (VM) norāda, ka ģimenes ārsti ir nozares prioritāte. Un jau piecus gadus tiekot sagatavots lielāks speciālistu skaits. 

Tāpat jau divus gadus ģimenes ārstiem pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums reģionos ārpus Rīgas gan prakšu ierīkošanai, gan kompensācijas prakšu pārņemšanai un ģimenes locekļiem. Tomēr tā saucamā gaidītāju rinda uz brīvajām prakses vietām joprojām ir Rīgā un Pierīgā. “Ja cilvēks ir mācījies valsts apmaksātajā rezidenturā, tad ir trīs gadi jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē. Līdz to tas arī ir zināms stimuls šiem te rezidentiem skatīties reģionu virzienām,” skaidro Kristīne Kļaviņa, VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja.

Valkas novada pašvaldības Ērģemes un Kārķu pagastā ģimenes ārsts, kas pārņemtu esošo praksi, tiek meklēts kopš maija. Uzrunātas gan augstskolas, gan blakus esošo pagastu prakses. Pagaidām bez rezultātiem. Pašvaldība speciālistu piesaistei piedāvā pat dažādus bonusus. “Pirmkārt, mēs atrisināsim, ja tas būs nepieciešams, dzīvesvietas jautājumu. Mēs jau Ērģemē esam sakārtojuši feldšerpunktu. Kārķos mums nav sliktas telpas, noteikti mēs esam gatavi ieguldīt naudu un sakārtot telpas vēl labāk,” saka Valkas novada Ērģemes un Kārķu pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons.

Problēmu ar medicīnas speciālistu trūkumu izjūt arī reģionālās slimnīcas. Tāpēc Ogrē bijušās poliklīnikas ēkā izbūvēta tā saucamā ārstu māja, nodrošinot speciālistiem dzīvokļus.  “Nosacījums galvenais ir tāds, ka jāstrādā būs pamatdarbā mūsu slimnīcā un ne mazāk kā vienu slodzi. Mēs arī tiem rezidentiem, kuri netiek varbūt valsts apmaksātās grupās, mēs esam arī gatavi apmaksāt rezidentūras maksas un maksāt minimālo algu stipendijās,” pauž Dainis Širovs, Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Jau 2019. gadā Valsts kontrole pēc veiktās Veselības ministrijas revīzijas norādīja, ka nozarē pastāv liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos. Un ministrijas pirms vairāk nekā desmit gadiem izvirzītais mērķis - nodrošināt speciālistus atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts.

 


Foto: FreePik