Madona uz nedēļu kļuvusi par mūzikas epicentru, kur pārliecināties par latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas daudzveidīgumu ļauj 24. latviešu mūzikas svētki.
Topošais komponists ar kaudzīti nošu lapu, viņam priekšā – izcilas raudzes mūziķi, spēlējot viņa sarakstīto skaņdarbu. Tā nebūt nav ikdienišķa situācija, bet gan unikāla iespēja, ko caur meistarklasēm topošajiem komponistiem sniedz 24. latviešu mūzikas svētki Madonā. “Latvijā šādu iespēju nav. Šis ir tāds vienīgais pasākums. Akadēmijā mēs vairāk to visu teorētiski apskatām, šeit visu darām caur praksi. Ārzemēs tas maksātu dārgi un daudz vairāk naudas par mazāku ieguvumu,” saka Ernests Valts Circenis, topošais komponists, meistarklašu dalībnieks.
“Desmit dienu laikā kopīgi cenšamies radīt mākslu, jaunus darbus. Mūziķi arī tikpat sūri strādā. Šeit viņiem ir īpašie apstākļi, koncentrēšanās, nekas cits nav, kā tikai radošais process. Esam kā klosterī, kur ir tikai mūziķi. Vakaros mēs drusciņ pasēžam, parunājamies, aizbraucam nopeldēt, bet no rīta skatos, ka atkal kaut kas jauns uzrakstīts. Nesaprotu, pa kuru laiku viņi to dara?” pauž Andris Dzenītis, komponists, meistarklašu vadītājs.
“Mēģinājumi notiek tā, ka es atnesu savu jaunāko veikumu. Tad gan mūziķi, gan pedagogi kaut ko iesaka. Pedagogi klausās, kas neskan tik labi, mūziķi iesaka veidus, kā pierakstīt, kā būtu labāk. Beigās sanāk bagātīgs piedzīvojums,” saka Ernests Valts Circenis.
Pēdējos gados kā svētku jauninājums arī nometne bērniem – “Daba pilna mūzikas”. “Tas būtiskākais, ka esam gājuši bērnu mūzikas skolu virzienā, lai tas būtu no pamatiem. Šogad nometnē ir 75 dalībnieki no 24 mūzikas skolām – Liepāja, Alūksne, Jēkabpils, tai skaitā Rīga,” pauž Mārtiņš Bergs, svētku organizators, diriģents.
Pirmsākumos svētku ideja bija pavisam vienkārša – katru dienu jābūt koncertam un tajā jāskan latviešu mūzikai. Arī šogad, nu jau 24. vasaru, nekas nav mainījies - Madonā uzstājas augsta līmeņa mākslinieki. Kā atzīst uzrunātie, tas apstiprina - latviešu mūzikai ir savs rokraksts un pasaulē par mums zina.
