Sacensība par “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” statusu turpinās. Liepājai, Daugavpilij un Valmierai, kuras kandidē konkursa noslēdzošajā kārtā, līdz šī gada aprīlim jāiesniedz jau detalizētas programmas. Pašvaldībās zināms, cik izmaksās uzvara.
Trīs pilsētās, kas no Latvijas dalību turpina, jau zināmas kopējās izmaksas, ja uzvaras gadījumā, programmas nāksies īstenot. Piemēram, Valmiera tērēs 21,5 miljonus eiro. “Tieši finanšu jautājumā bažu mums nav, tāpēc, ka mēs esam pārliecināti par sava piedāvājuma svaru, un mēs varam, šādā amplitūdā iekļaujoties, īstenot savu programmu,” saka Liene Jakobsone, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece.
“Šobrīd tieši notiek finanšu precizēšana. Pirmajā kārtā definējām, paredzējām, ka savu programmu varam realizēt ar 21 miljonu eiro,” pauž Diāna Soldāne, Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes pārstāve.
Liepājas pieteikuma veidošanas projekta vadītāja Inta Šoriņa: “Kopējais apjoms ir aptuveni 20 miljoni. Jāsaprot, ka tās ir izmaksas ne tikai vienam gadam, bet arī visam sagatavošanās posmam. Tā ir ne tikai mākslinieciskā programma, bet runājam daudz plašāk – par auditorijas palielināšanu, sabiedrības aktivitātes veicināšanu, ekonomikas un izglītības projektu īstenošanu.”
Šobrīd kandidāti izstrādā jau detalizētākas programmas kultūras aktivitāšu norisēm 2027. gadam. Pēc starptautiskās žūrijas vērtējuma, jau jūnijā būs zināms, kura pilsēta ir uzvarējusi. “Pēc tam notiek ļoti aktīvs sagatavošanās posms. Tajā skaitā Kultūras ministrija dodas uz valdību, lai vidēja termiņa budžeta veidošanas ietvarā panāktu līdzfinansējumu, kuru piešķirt tai pašvaldībai, kura būs uzvarētāja. Budžeta līdzfinansējuma apmērs ir līdz desmit miljoniem eiro no kopējās programmas budžeta. Pareizāk sakot, līdz 50% no kopējā programmas budžeta,” saka Lilita Kokale, Kultūras ministrijas pārstāve.
Bez Valmieras, Liepājas un Daugavpils dota iespēja turpināt šīs sacensības, bija arī Jūrmalai. Pašvaldība gan sociālekonomiskās situācijas un uzņemto citu finansiālo saistību dēļ lēma dalību neturpināt. “Vēl viens liels arguments bija neskaidrā valsts nostāja, valsts finansējuma piešķiršanas nosacījumi. Saņēmām vēstuli, ka Kultūras ministrija plāno piešķirt līdz desmit miljoniem, šo summu lūgs valdībai, bet tas būs zināms tikai 2024. gadā. Arī finansējuma pozīcijas nav skaidras,” norāda Agnese Miltiņa, Jūrmalas pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja.
Kultūras ministrijā precizē – valsts līdzfinansējums būs paredzēts, piemēram, kārtības uzturēšanas, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas, starptautiskās publicitātes izdevumu segšanai.
Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu īsteno jau gandrīz 40 gadus. Šī ir otrā reize, kad iespēja dota arī Latvijai. Vēl bez mūsu valsts šo nosaukumu piešķirs kādai Portugāles pilsētai.
