14. Saeimas vēlēšanas – arī Maskavā

Paralēli šonedēļ izskanējušajam Latvijas Ārlietu ministrijas atkārtotajam aicinājumam mūsu valstspiederīgajiem pēc iespējas ātrāk pamest Krieviju Latvijas vēstniecībā Maskavā gatavojas Saeimas vēlēšanām. Par to, kādā gasotnē tas norit un cik droši varēs justies tie Latvijas pilsoņi, kuri nāks uz vienīgo vēlēšanu iecirkni agresorvalstī, ReTV sarunājās ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. 

Latvijas vēstniecība Krievijā rīt, 1. oktobrī, būs atvērta Lavijas pilsoņiem, kuri vēlēsies nobalsot Saeimas vēlēšanās. Daļa vēlētāju - un tie ir daži desmiti cilvēku - būs vēstniecības darbinieki un viņu ģimenes locekļi, taču prognozējamais vēlētāju daudzums, visticamāk, nebūšot ne salīdzināms ar to, kāds tas bija pirms četriem gadiem. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš: “Tie bija konkrēti šeit, Maskavā, nedaudz zem 300 cilvēkiem. Tolaik gan vēlēšanas notika arī citās konsulārajās iestādēs - mums tajā laikā bija konsulāti Pēterburgā, Pleskavā un Kaļiņingradā. Šobrīd ir tikai šeit, Maskavā, iespēja nobalsot, bet tie bija citi laiki!” 

13. Saeimas vēlēšanās iecirkņos Krievijā tika nodoti pavisam 479 derīgi biļeteni. Balsotāji bija ne vien diplomāti, bet arī ļaudis, kuri uz Krieviju bija devušies tūrisma nolūkos vai biznesa darīšanās. Uz jautājumu, vai paši Latvijas oficiālie pārstāvji tagadējos aptākļos Maskavā jūtas droši, Māris Riekstiņš atbild diplomātski. “Mēs jūtamies tik droši, cik droši var justies jebkuras Rietumu valsts diplomāti valstī, kur nu jau krietnu laiku oficiālie mediji uztur naratīvu par to, ka… šķiet, tas tiek piesaukts kā “kolektīvie Rietumi”: mēs esam galvenie pretinieki, ienaidnieki, galvenie vainīgie pie tā, kas tagad Ukrainā notiek.”

Tiešu uzbrukumu vai vandālisma pie Latvijas vēstniecības gan pēdējā laikā nav bijis; dažādas protestu epizodes bijušas biežākas līdz ar Rīgas plāniem nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā, bet pāris pēdējās nedēļās - nekā īpaša. Māris Riekstiņš: “Te bija viena tāda neliela akcija - kaut kādi jaunieši bija atvesti, nodziedāja “Katjušu”, nofotogrāfējās un tikpat ātri, kā viņus atveda, tā arī viņi aizgāja.” 

Savukārt šonedēļ izskanēja atkārtots aicinājums Latvijas valstpiederīgajiem pamest Krieviju. Tas saistīts ar starptautiskās situācijas saasināšanos pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā, kā arī ar vispārēju nedrošību un neparedzamību. Māris Riekstiņš: “Ir daudz baumu publiskajā telpā, kādi varētu būt nākamie soļi: vai varētu tikt izsludināts pat kara stāvoklis, vai varētu tikt slēgtas robežas, vai varētu tikt ierobežota cilvēku pārvietošanās valsts iekšienē. Tās ir baumas, kas šobrīd tiek noliegtas, bet tajā pašā laikā nevienam nav noslēpums, ka šeit diemžēl bieži vien tas, kas tiek noliegts, pēc dažām dienām izrādās patiesība.” 

Diplomāts nenosauc konkrētu Latvijas valstspiederīgo skaitu, uz kuriem varētu attiekties aicinājums braukt mājās. Kopumā interese par iespēju atgriezties vai iebraukt Latvijā neesot liela. “Varbūt ir kādi daži zvani, kas interesējas. Līdzīgi kā mums pēdējās nedēļās tiešām bija uz dažiem rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad e-pastā vai zvanot interesējās Krievijas pilsoņi, kuri it kā nevēlas tikt mobilizēti, vai ir iespējas patverties Latvijā.” 

Pēc Māra Riekstiņa teiktā, šo cilvēku plūsma uz Latviju ir niecīga, jo publiskajā telpā plaši izskan, ka Baltija, kā arī Polija un no šodienas arī Somija drošības apsvērumu dēļ slēdz robežu parasto ceļošanas vīzu īpašniekiem. 


Foto: Freepik