Liepājas izglītības pārvalde nupat pabeigusi pārbaudīt latviešu valodas zināšanu un prasmju līmeni pilsētā esošo mazākumtautību izglītības iestāžu skolotājiem. Jaunajā mācību gadā mazākumtautību skolās turpināsies pakāpeniska pāreja uz izglītības apguvi latviešu valodā, pamazām izbeidzot mazākumtautību programmu īstenošanu, tāpēc skolotāju valsts valodas zināšanas ir ļoti būtiskas.

Pēc Liepājas izglītības pārvaldē stāstītā, 2018. gadā 14 skolotājiem Liepājā sastādīti protokoli par valsts valodas nepietiekamu lietojumu. Tagad situācija esot uzlabojusies, tomēr 12 pedagogiem joprojām valsts valodas zināšanas novērtētas B līmenī, taču, lai strādātu skolā, nepieciešams sasniegt C līmeni.

Liepājā ir četras mazākumtautību skolas, un to vadības pārstāvji neslēpj, ka latviešu valodas prasme pedagogu vidū ir atšķirīga. Tie, kuri arī turpmāk vēlas strādāt skolā, cītīgi apmeklējot kursus, taču daži pedagogi nolēmuši pamest darbu šajā profesijā.

Liepājas 7. vidusskolas direktore Inese Ferstere stāsta, ka gandrīz visiem skolotājiem valsts valodas prasmes atbilst profesionālo pienākumu veikšanai, taču esot trīs skolotāji, kuriem ir jāpilnveido valodas prasmes – divi no tiem ir pensionāri, kuri darbu nākošajā mācību gadā neturpinās, un vienai skolotājai tas būs vienkārši liels izaicinājums.

Liepājas Liedaga vidusskolas direktora pienākuma izpildītājs Valerijs Jepiskoposovs min, ka dažiem pedagogiem ir problēmas ar galotnēm un ar garumzīmēm, un valoda esot jāpilnveido. Viņš bilst, ka mācību temps noteikti paliks lēnāks, jo skolotājiem skaidrot visu latviski būs grūtāk.

Liepājas izglītības pārvaldē pauž pārliecību, ka pilsētas mazākumtautību skolas ir gatavas pakāpeniskas pārejas nodrošināšanai uz mācībām valsts valodā. Turklāt valodas neprasmes dēļ no darba aizgājušiem skolotājiem varēšot atrast aizstājējus.

 

Sižeta autori:
Inese Ķestere
Anna Jakšta
Elvijs Puķēvics
TV Kurzeme

 

Spread the love