Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” ir precizēti vairāki kritēriji, pēc kuriem turpmāk būs nosakāms augstākās izglītības iestādes statuss. Iecerēts, ka līdz ar izciliem sasniegumiem zinātnē, dažādiem kvalitātes radītājiem, universitātē būs jāstudē vismaz 4000 studentiem. Tas universitātēm reģionos šķiet nereāls.

Daugavpils Universitātes vadība tikās diskusijā ar Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Maija Burima, Daugavpils Universitātes studiju prorektore, pauž, ka noteiktais studentu skaits (4000) neļauj tikt akreditētiem uz universitātes statusu. Māc bažas, vai tikai studējošo skaita dēļ Daugavpilī un Liepājā augstākās izglītības iestādēm būs jāzaudē pašreizējais nosaukums.

Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina atzīst, ka universitātes statusam Latvijā atbilst tikai četras universitātes. Tiek uzsvērts, ka tas ir būtiski gan darbiniekiem, gan studējošajiem – Daugavpils Universitātes kļūšana par augstskolu. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska stāsta, ka apkopots studējošo skaits Latvijā – šobrīd 78 000. Tiek piebilsts, ka infrastruktūra atbilst uz 160 000. Šuplinska atzīst, ka Latvijas trīs lielākajās universitātēs studē 51% no Latvijas studējošajiem.

Vēl viens no iemesliem studējošo skaita kritērijam ir iespēja veidot pilnvērtīgu un ar citām Eiropas valstīm konkurētspējīgu mācību vidi, tā veicinot interesi par studijām Latvijā arī no ārzemju jauniešu puses. Ilga Šuplinska pauž, ka priekš augstskolām, ņemot vērā programmu lielumu un nelielo studējošo skaitu, netiekot pilnvērtīgi izmantotiem, tērēti lieli līdzekļi gan infrastruktūrā, gan tehnoloģijās.

Daugavpilī šobrīd vairāk nekā 50 programmās studē aptuveni 2000 studentu. Studentu vidū veikta aptauja par atbalstu iespējamajai skolas statusa nomaiņai. No vairāk nekā 1000 respondentiem 90% ir pret pārmaiņām, jo tās varētu ietekmēt viņu nākotni jeb pieprasījumu darba tirgū. Daugavpils Universitātes Studentu padomes pārstāvis uzsver, ja ir vēlme redzēt Latgales un Latvijas vārdu ārzemēs, nepieciešams saglabāt reģionālo augstskolu.

“Tur, kur ir universitāte, tur bez šaubām ir inteliģence, tur ir kultūra, tur ir atbilstoša vide. Tur ir dzīvība, tur ir jaunība. Un tur ir nākotnes perspektīvas. Ja universitātes statuss nebūs, tad bez šaubām jaunieši aizbrauks ne tikai uz Rīgu, tie, kuri gribēs studēt, bet varbūt arī ārzemēs,” saka Irēna Kokina. Viņa pauž, ka ir mazas cerības ka jaunieši atgriezīsies Latvijā, lai strādātu kā savas jomas speciālisti.

Zaudējot universitātes statusu būs ierobežota arī zinātniskā attīstība un finansiālais atbalsts, uzskata Daugavpils Universitātes rektore. Viņa atzīst, ka skola nevarēs realizēt pilna cikla programmas no bakalaura, maģistra līdz doktora līmenim. Ņemot vērā to, ka sevi ilgstoši pozicionējoši kā universitāti, vēlas cīnīties – noteikti sniegs priekšlikumus.

Izstrādātie kritēriji par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu likuma spēku iegūs ne ātrāk kā šī gada rudenī. Pēc tam visām augstskolām trīs gadu laikā jāizstrādā plānu – kā un ko iespējams darīt, lai visus kritērijus izpildītu. Daugavpils pilsētas vadība un Daugavpils Universitāte uzskata, ka jārīkojas kā ar skolēnu skaitu pierobežas lauku skolās – reģionu augstskolām jāpiemēro citi, no galvaspilsētas atšķirīgi kvantitatīvie kritēriji.

Sižeta autori:

Ausma Sprukte
Roberts Kalniņš
LRT

 

Spread the love