Alojas novada Ungurpils var lepoties ar Dzirnavezeru un tā peldošajām salām. Pērnā gada nogalē bija bažas, ka tās ir apdraudētas – spēcīgo lietavu un lielā ūdens daudzuma dēļ salūza dambja slūžu konstrukcija, kuru nepieciešams salabot. Par to, kurš to darīs, nav skaidrības – nevar saprast, kam objekts pieder.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka vislielākās iespējas peldošās salas ir redzēt pavasarī, kad kūst ledus, kā arī brīžos, kad mainās laikapstākļi. Lielu nozīmi arī ieņem vējš un tā virziens. Peldošo salu izcelsme skaidrojama ar kūdras masīvu pacelšanos no appludinātas upes gultnes. Jāpiebilst, agrāk bija divpadsmit salas, taču tagad – tikai divas.

Vēl pirms dažiem mēnešiem Dzirnavezers ar tā salām bija apdraudēts – novembrī lietavu dēļ kritiski pacēlās ūdenslīmenis. No peldošajām salām bija atdalījusies zemes strēle, kas iesprūda dambja kanālā, radot plūdu draudus. Ūdensspiediens, pārlauzdams vienu no metāla aizvariem, izrādījās spēcīgāks par bojātajām slūžām. Tā kā aizsprostā bija arī citi bojājumi, ūdenslīmenis ezerā strauji nokritās par pusotru metru, radot apdraudējumu ekosistēmai.

Uzņēmējdarbības centra un bibliotēkas “Sala” vadītāja Ieva Prauliņa stāsta, ka ap ezeru bija izveidojusies tumša, kūdraina mala, esot sākuši vējā izgāzties koki. Visi bija uztraukušies, zināja, ka īpašums nevienam nepieder. Piebilsts, dzirnavas ir privatizētas un saimnieks ir ārzemēs. Ieva Prauliņa pauž, ka laikā, kad ierakstīja zemesgrāmatā dzirnavas, slūžām bija savs statuss (hidrotehniska būve), kas no dzirnavām bija kā atsevišķs objekts. Uzsvērts, ka tādēļ dambis nav ierakstīts zemesgrāmatā, kā rezultātā neviens pēc likuma nav tiesīgs rīkoties.

Vietējiem iedzīvotājiem nekas neatlika, kā, glābjot ciemata lepnumu, bojājumus novērst pašu spēkiem – ar ziedojumu palīdzību. Tika sarūpēti materiāli, vietējie zemnieki nāca talkā ar tehniku.

Iedzīvotāji secina, ka no pieredzes, kad tiek apdraudēta ciemata lielākā vērtība, var mācīties ļoti daudz – beidzot jāsakārto īpašuma tiesības. To Alojas novada pašvaldība risina jau gadiem. Pašvaldības pārstāvis uzsver, ka tiesa pateiks, kam pieder īpašums.

Ungurpilieši uzskata, ka arī peldošo salu iekļaušana valsts aizsargājamo objektu sarakstā ir vēl viens neatrisināts jautājums. Pausts, ka ar šādu statusu varētu piesaistīt Eiropas Savienības fonda līdzekļus. Jāpiebilst, Dzirnavezers nav īpašs tikai ar peldošajām salā – tajā mitinās arī aizsargājamas šķirnes dēle un ūdrs.

Sižeta autori:
Sanda Baumane
Mārtiņš Balka
Vidzemes televīzija

 

Spread the love