Kopš 13. septembra katru piektdienu ReTV Latvijas ziņās demonstrējam sižetu sēriju par administratīvi teritoriālo reformu. Devāmies uz astoņām pašvaldībām, lai skaidrotu, kā reforma ietekmēs iedzīvotāju ikdienu, piemēram, izglītības iespējas, veselības aprūpi un ceļa infrastruktūru. Šoreiz piedāvājam jums noskatīties sižetu sērijas noslēdzošo stāstu, kur apkoposim viedokļus par pašvaldību reformu un kur savu redzējumu sniegs arī Vidzemes Augstskolas un Latvijas Universitātes pētnieki.

Saeimas deputāti 7. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39 vietvaras – piecas republikas pilsētas un 34 novadus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvirzītais mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot tādas pašvaldības, kas sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Juris Pūce: “Mums ir liela reģionālo ienākumu plaisa starp Lielrīgu un pārējo Latviju – iedzīvotāju ienākumi atšķiras vairākas reizes. Šādā situācijā ir bijušas dažādas politikas, kas ir centušās šo situāciju mazināt, diemžēl tas nav izdevies. Viens no iemesliem ir bijis tāds, ka īstenotā valsts un pašvaldību atbalsta politika ir bijusi nepietiekama, mēs neesam spējuši koncentrēt pietiekami daudz līdzekļu, lai panāktu radikālas, nozīmīgas pārmaiņas konkrētos reģionos ārpus Lielrīgas reģiona. Šim nolūkam ir vajadzīgas spēcīgākas pašvaldības, kas spēj uzņemties lielākus projektus, spēj nodrošināt pietiekamu atbalstu, piemēram, liela privātā investora ienākšanai viņu teritorijā, kas dotu darba vietas tur dzīvojošiem cilvēkiem.”

Šobrīd Latvijā normatīvajos aktos pašvaldībām ir noteikti vairāk nekā 100 dažādi uzdevumi – sākot ar izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojum un nodrošināšanu, beidzot ar sabiedriskā transporta un ceļu tīkla veidošanu. Lai kvalitatīvi izpildītu visus noteiktos uzdevumus, Latvijas Pašvaldību savienība rosinājusi veidot divu līmeņu pašvaldības, proti, novadus un apriņķus.

Māris Pūķis: “Tur, kur valsts nav tikusi galā un kur valsts ir cietusi “fiasko” šajos gados, [uzdevumi] tiek nodoti apriņķiem, un daļa no vietējo pašvaldību funkcijām, kuras ir par lielu priekš atsevišķas pašvaldības (tādas ir), arī tiek nodotas apriņķiem.”

Tāpat vairāki pašvaldību pārstāvji norādījuši, ka pārmaiņas nepieciešamas ne tikai administratīvi teritoriālajā iedalījumā, bet kopumā – visā valsts pārvaldē.

Edvīns Straume: “Valsts pārvaldes nesākas un nebeidzas ar pašvaldībām. Ja mēs runājam par valsts pārvaldes reformu, tas ir daudz plašāks jautājums, un visas šīs kustības ir jāskatās kopsakarībā. Šobrīd nevar atraut pašvaldības – to visvieglāko posmu, kas arī ir ļoti svarīgs tajā visā sazobē, mēģināt reformēt no apakšas tās un pēc tam skatīsimies, kā mēs tālāk attiecamies pret izglītību, veselību…pret visām jomām, kur valstij trūkst naudas. Pensijas nevaram samaksāt, algas nevaram samaksāt, 300 tūkstoši ir izbraukuši, nodokļu ieņēmumu masa ir niecīga un esošie nodokļu maksātāji faktiski nespēj uzturēt to lielo ierēdņu armiju un to smagnējo valsts pārvaldi.”

Kāds ir pret reformu, kāds to atbalsta, un vēl kāds vēlas pārmaiņas, bet viņu neapmierina esošais piedāvājums. Jau kopš aprīļa sākuma, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja konceptuālo ziņojumu un karti ar piedāvāto pašvaldību reformas modeli, par to ir izskanējuši dažādi viedokļi.

Gundars Bērziņš: “Lai pieņemtu lēmumu par jebkurām pārmaiņām, ir jāsaprot, kas notiks, ja mēs neveiksim pārmaiņas, jo nav tikai – veikt vai neveikt. Ja mēs neveiksim pārmaiņas, tad situācija attīstīties tā, kā viņa šobrīd attīstās. Ja mēs veiksim pārmaiņas, mēs potenciāli varam iegūt situāciju, kas ir labāka nekā esošā.”

Latvijas valsts vēsturē administratīvais iedalījums ir mainījies vairākas reizes, ir bijuši gan 19 apriņķi, gan 26 rajoni ar teju 500 pagastiem. Tos 2009. gadā apvienoja, izveidojot 110 novadus un 9 republikas pilsētas.

Agita Līviņa: “Cilvēki bija ļoti skeptiski par šo pagastu apvienošanu, jo bija kolhozu un solhozu pieredze, ka apvienojot ne vienmēr bija tas labākais rezultāts, bet mainās paradumi. Ja agrāk cilvēkam uz vietējo pašvaldību bija jāiet ar kājām, jābrauc ar velosipēdu vai zirgu, tad šobrīd lielai daļai mājsaimniecību ir privātais transports, kursē sabiedriskais transports… Otrs – ir internets. Mums šobrīd nav viss jāsūta ar pasta vēstuli, jāiet uz pasta nodaļu, bet daudz ko mēs varam izdarīt savā dzīves vietā, mājās. Protams, jāņem vērā, ka ne visur laukos visi lieto internetu, bet tas arī ir laika jautājums, paaudzēs mainās. Padomājiet, cik bieži jūs ejat uz pašvaldību – fiziski tikties klātienē?”

Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece Agita Līviņa norāda, ka valsts pārvaldē ir labie piemēri, ka nav svarīgi, kurā reģionālā pārvaldē pakalpojumus kārto – to var izdarīt jebkurā vietā Latvijā, kur katram ir ērtāk.

Agita Līviņa: “Manuprāt, lai veiktu pašvaldības funkcijas, tādā veidā izpildot pašvaldību mērķi – snieg šos pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem vistuvāk dzīvesvietai, nav obligāti nepieciešama robežu maiņa. To jau parāda esošie piemēri – pašvaldības redz, kur tās var sadarboties, daudzām ir kopīgas būvvaldes. Tas nenozīmē, ka jābūt atkal robežām, mums taču ir jādomā plašāk.”

Jau iepriekš vēstījām, ka Saeimas deputātiem par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā būs jābalso vēl 2. un 3. lasījumā. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavot normatīvos aktus un veic sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumu kampaņu. Ministrs Juris Pūce līdz 2020. gada maijam plāno doties reģionālajās vizītēs visā Latvijā.

Sižeta autori:
Iveta Auniņa
Mārtiņš Balka
Vidzemes TV

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Spread the love