Atliek vienu nakti kārtīgi neizgulēties un stundām ilgi grozīties pa gultu, kad nākamajā dienā miega trūkums liek manīt ar darbspēju zudumu, garastāvokli, nervozitāti, grūtākām koncentrēšanās spējām un galvassāpēm. Miega grafiks, gulētiešanas paradumi, dzīvesveida izvēle atstāj iespaidu uz nakts atpūtas kvalitāti, tāpēc der izveidot noteiktu dienas un gulēt iešanas ritmu, lai parūpētos par sava miega higiēnu.

Ikvienam ir zināms, ka miegs ir vajadzība, kas var būt pat svarīgāka par ēšanu. 95% iedzīvotāju vismaz reizi mūžā ir saskārušies ar miega problēmām, bet tikai puse šo iedzīvotāju ir vērsušie pie ārsta. Gandrīz trešdaļa pieaugušo ir novērojuši dažāda veida miega traucējumus.

Natālija Bērziņa, “Miega slimību centra” miega speciāliste, psihiatre: “Kad miegs ir caurs vai nepietiekams, ilgāku laiku esot šāda veidā gulēšanai, tas var būt saistīts dienas laikā ar nogurumu, ar grūtībām koncentrēties, dažreiz problēmām ar atmiņu, var palaist garām detaļas, var būt tik izteikta miegainība pa dienu, ka tas traucē darbam vai braukšanai pie stūres. Ilgstoši neesot pilnvērtīgam miegam, tas var būt saistīts ar kardiovaskulārām saslimšanām, gan garastāvokļa traucējumiem, dažādām psiholoģiskām reakcijām, var attīstīties trauksme. Zelta standarts visur pasaulē ir miega higiēna, kognitīvi biheiviorālā psihoterapija miegam, respektīvi, atrast tādus nepatiesus mītus, kā cilvēki ir pieraduši domāt un kādā veidā viņi miegu padara ar nepareizām rīcībām, ar nepareizu taktiku un liek viņiem saprast, mainīt uzvedību, mainīt savu režīmu kā gulēt un tas palīdzēs miega traucējumiem.”

Mūsdienu straujajā ikdienas ritējumā miegs kļūst arvien īsāks. Laiks, ko cilvēki pavada miegā ir samazinājies par 20%. Šai tēmai ķērās klāt arī jaunatnes darbinieki Skrundas novada multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā un čučumuižas nedēļā ar 1.-5 klašu skolēniem izzināja miega nozīmi.

“Jāgatavojas miegam, tas nozīmē, ka nost ar visiem gadžetiem, nedrīkst gultā skatīties televizoru, nevajadzētu sēdēt telefonā, jo tas stimulē smadzenes un nedot sagatavoties miegam mierīgi aizmigt, ir jāvēdina telpa, jābūt absolūti ērtai gultas veļai, nedrīkst ēst ļoti smagu ēdienu divas līdz trīs stundas pirms miega, nevajadzētu smagi vingrot sporta zālē arī divas līdz trīs stundas pirms nakts miega, ir jāiet gulēt vienā laikā, jāpamostas vienā laikā, jo tas ļaus smadzenēm pielāgoties režīmam un tādā veidā uzlabot miegu,” saka Bērziņa.

Ja saskaraties ar miega traucējumiem, vispirms jāpievērš uzmanība saviem gulētiešanas paradumiem, piemēram, atteikties izmantot telefonu vai datoru stundu pirms gulēt iešanas, ievērot sabalansētu uzturu un regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ja tomēr bezmiegs turpinās ilgāk par divām nedēļām, tad jāmeklē speciālistu palīdzība.

Sižeta autori:
Anna Bivbāne
Matīss Leja
Skrundas TV

#Labākai ikdienai

Spread the love