Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, Auces deputāts Gints Kaminskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem uzdeva jautājumu – vai no tā, ka apvienos divus mazdārziņus, izaugs lielāki kartupeļi? Atbilde bija – ka reforma to negarantē, bet ar to var panākt, ka vairs nevajag divus šķūnīšus, kur glabāt lāpstas, teritoriju var apsaimniekot ar vienu ķerru, ne divām, un galu galā var nojaukt žogu, tādējādi iegūstot papildplatību tupeņu audzēšanai. Pūce uzskata, ka pēc reformas administratīviem izdevumiem tērēsim mazāk, bet ko par to domā pašvaldību pārstāvji? Un kā reforma ietekmēs ceļu rekonstruēšanu un uzturēšanu?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā norādīts, ka šobrīd pašvaldību starpā ir liela nevienlīdzība: administratīvās izmaksas svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzskata, ka izdevumus republikas pilsētā nevar salīdzināt ar izdevumiem novadā:

“Salīdzinot administrēšanas izmaksas tādā vietā kā Valmiera,Liepāja vai Rīga pret Mazsalacu, ir jāsaprot iedzīvotāju blīvums. Ir jāsaprot, ka šeit [Mazsalacas novads] administrēt lietas vienkārši sanāk dārgāk, jo mēs esam tālāk viens no otra. Ja Valmierā sociālais darbinieks no viena klienta pie otra aiziet no kāpņu telpas uz kāpņu telpu, tad šeit ir jāpavada krietns laiks ceļā, lai apsekotu vienu klientu un pēc tam nākamo.”

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs uzskata, ka publiskajā sektorā ir jāsaimnieko produktīvāk un jāsniedz lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai, jo uzņēmēji ir tie, kuri rada darba vietas, un, ja ir darba vietas, tad ir nodokļi – ja ir nodokļi, tad pašvaldībai ir iespēja rast papildu finansējumu, piemēram, ceļu rekonstruēšanai un uzturēšanai:

“Šobrīd viss resurss aiziet šo struktūru uzturēšanai, līdz ar to, ja konkrētajā pašvaldībā ierodas kāds uzņēmējs un saka: nu, jūs tur tālu esat, bet vispār es te varētu uzcelt kādu ražotni, bet jūs man varētu sakārtot ceļu. Pašvaldība pasaka: mums nav naudas, par ko to izdarīt. Ir Latvijā piemēri – Smiltenes novads, viņi saka: jā, mēs jums sakārtosim šo pievedceļu un jūs mums garantējat, ka mums būs tik un tik darbavietas. Tiek slēgta tāda vienošanās un viss notiek. Smiltenes novadā ir vairāk nekā 10 lieli uzņēmumi, kuri gadā ģenerē pievienoto vērtību virs viena miljona, pat padsmit miljona. Mēs skatāmies, ka citā pašvaldībā ir vēl vairāk iedzīvotāju, bet tur ir divi tādi uzņēmumi un tie paši valsts vai pašvaldības sabiedrības.”

Pirms vairākiem gadiem Smiltenes novada pašvaldība atteicās no peldbaseina izbūves Smiltenes pilsētā. Domes priekšsēdētājs Gints Kukainis skaidro, ka, ja tas tiktu īstenots, tad visticamāk šobrīd pašvaldība tik daudz finansiālos līdzekļus nevarētu atvēlēt ielu un ceļu rekonstruēšanai. Proti, 2019. gadā no Smiltenes novada kopbudžeta infrastruktūrai paredzēti 50,3%:

“Mēs šajā gadā rekonstruējām 20 pilsētas ielas un divu gadu laikā – nepilnus 38 km lauku ceļus. Ja mēs sakārtojam infrastruktūru, sakārtojam pievadceļu, sakārtojam ielu, tad mēs radām apstākļus uzņēmējam palikt. Viņš jūtas vajadzīgs. Viņš var turpināt strādāt. Tas ir tas, ko mums vajag, un mēs no pašvaldības puses savā veidā spējam nodrošināt to, ka mums nav uzņēmumu mainība. Viņi ir apmierināti ar apstākļiem, kādos viņi strādā. Mēs par to esam gandarīti, viņi, protams, turpina investēt, tiek radītas jaunas darba vietas, kas novadam (reģionā esošs novads) ir nepieciešamas, jo tikai darba vietas reģionā noteikti būs tās, kas ļaus cilvēkiem šeit palikt, dzīvot, līdz ar to arī bērniem iet skolā, atpūsties un tamlīdzīgi.”

Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītājs Valdis Šaicāns stāsta, ka Valkas novadā liels ieguvums ir auto ceļa “Ziemeļu stīga” rekonstruētais Rūjiena – Valka posms, bet pēdējo 10 gadu laikā lauku teritorijās ceļu kvalitāte nav būtiski uzlabojusies, tai skaitā, Zvārtavas pagastā:

“Jebkuram uzņēmējam, jebkuram piegādājam, arī lauksaimniekiem, kuri ir Zvārtavas pusē, viņi saka: ārprāts! It īpaši, ja tās piegādes ir tieši pavasarī vai rudenī (jāaizved raža prom). Tas tiešām ir šausmīgi, jo zemes ceļš to slodzi netur, līdz ar to uzņēmēji ir zaudētāji. Jebkurš, kurš gribētu attīstīt tūrisma infrastruktūru: nu, kurš pie jums te brauks pa to zemes ceļu?”

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis skaidro, ka “ir apsolījums no valsts puses – veidot jaunu ceļu programmu (novadu reformas kontekstā). Vēl nekas konkrēts nav zināms, es regulāri ar ministrijas cilvēkiem par to runāju, protams, mums ir savs plāns, ko mēs gribētu, īpaši domājot par uzņēmējiem. Tur, kur ir valsts ceļi un kur pašvaldība nav varējusi ieguldīt – kur prasās “melnā sega” un kur ir liela transporta kustība, piegādes un gatavās produkcijas aizvešana.”

Jāpiebilst, ka Latvijā ceļi iedalīti četrās grupās – valsts autoceļi, pašvaldību autoceļi un ielas, privātie ceļi un meža ceļi. Jau iepriekš vēstījām, ka plānoto administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu veido 39 pašvaldības – piecas republikas pilsētas un 34 novadi.

Sižeta autori:
Iveta Auniņa
Mārtiņš Balka
Emvats Mosakovskis
Vidzemes televīzija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Spread the love