Šajā sezonā pirmie gripas saslimšanas gadījumi reģistrēti vidēji par trim nedēļām ātrāk nekā parasti. Pirmie – oktobra pašā sākumā, par to ziņoja Gulbenes ārsti, vēlāk arī Rīgas ģimenes ārstu prakses, taču citviet Latvijā gripas gadījumi nav reģistrēti. Ārsti skaidro, ka gripas intensitāte gaidāma vēlāk, jo tās izplatību ietekmē arī pasaules globālā saslimstības līmeņa saasinājums.

Atbilstoši jaunākajiem monitoringa datiem – vidējā gripas intensitāte Latvijā sasniegusi 3,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tātad kopš rudens sezonas sākuma gripas intensitāte Latvijā ir ļoti zema, par to informē Slimību profilakses un kontroles centra publicētais ziņojums. Taču kā atgādina infektologi – saslimstība ar gripu ir sagaidāma un tā noteikti būs, tikai vēl pagaidām nav zināms cik izvērsti, cik lielā daudzumā.

Kā atzīst Vidzemes slimnīcas infektoloģe Anna Mironovska: “To ietekmē pasaules globālā saslimstība, jo gripa pie mums nāk no Āfrikas, tātad tas ir atkarīgs arī no tā gripas līmeņa, kāds tiks sasniegts citās pasaules daļās un kāds būs gadalaiks, cik būs auksts vai cik slapjš. Protams, atkarīgs arī no vakcinācijas līmeņa. Jo iedzīvotāji vairāk būs vakcinējušies, jo iespējams būs mazāk saslimšanas gadījumu.”

Lai arī šogad Latvijā ievests par piektdaļu vairāk pretgripas vakcīnu nekā pērn, iedzīvotāji nesteidzas vakcinēties. Mediķi atklāj, ka ne visos gadījumos vakcīna pret gribu veido simtprocentīgu aizsardzību pret saslimšanu ar gripu. Ir apmēram 10% cilvēku, kuriem pēc vakcinācijas neizveidojas imunitāte. Tieši tāpēc svarīgi palielināt vakcinēto pacientu skaitu, lai slimība neskartu tos 10%, kuriem imunitāte neveidojas. Par pretgripas vakcinācijas nepieciešamību ir pārliecināta Mironovska, skaidrojot, ka noteikti jāvakcinējas pacientiem, kuri ir riska grupā:

“Vienmēr riska grupas slimo daudz smagāk ar komplikācijām un viena no komplikācijām ir fatāls iznākums, ka cilvēks nomirst, varbūt pat ne no pašas gripas, bet no jau esošo slimību saasinājuma. Tā kā, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus ir ļoti svarīga šī vakcinācija. Grūtnieces slimo daudz smagāk un biežāk mirst, un tad, kad šī grūtniece ir saslimusi, viņu ir daudz grūtāk ārstēt. Savukārt mazie bērni no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam pārsvarā nav slimojuši ar gripu un gripai ko līdzīgu, līdz ar to pirmreizējā saslimšana var būt ļoti smaga un arī viņi var nomirt. Jaundzimušajiem līdz 6 mēnešu vecumam ir antivielas no mātes, līdz ar to viņi ir pasargāti diezgan labi, bet tieši pēc 6 mēnešu vecuma šī, no mātes pārnestā imunitāte, bērnam, zīdainim samazinās un tad kritiski pieaug šis risks saslimt un saslimt fatāli.”

No 1.oktobra valsts pilnā apmērā apmaksā pretgripas vakcīnas grūtniecēm un bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem. Vakcinācija pret gripu ir ieteicama ikvienam, jo īpaši personām, kuras iekļaujas riska grupā. Tie ir cilvēki vecāki par 65 gadiem vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kā arī tādi, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem.

Latvijas iedzīvotāji par vakcinēšanās drošību ir otrie skeptiskākie Eiropā, tā secināts Eiropas Savienības pētījumā. Lai arī pret gribu vakcinēto skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels, gadu no gada interese par to pieaug. Mediķi atgādina, ka tas nav obligāts pasākums, bet gan ieteicams.

Sižeta autori:
Oskars Brasliņš
Reinis Žagariņš
Vidzemes TV

#Labākai ikdienai

Spread the love