Eiropas atbalsts Latvijas lauksaimniekiem ir bijis būtisks vēl pirms mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Pirmie SAPARD programmas ietvaros īstenotie projekti vēl 90.gadu beigās ļāva atsperties ne vienam vien lauksaimniekam. Tomēr zemnieki Latvijā arvien jūtas pabērna lomā, jo tā dēvētā “vecā” Eiropa no kopējā lauksaimniecības pīrāga zemniekiem atvēl lauvas tiesu.

Raidījumā “Jautā-Jums” viesojāmies zemnieku saimniecībā “Zilūži”. Saimniecība veiksmīgi attīstījusies kopš 90.gadiem un pirmo SAPARD projektu īstenoja 2002.gadā, kad uzcēla fermu. Pēc pievienošanās ES, aizsākās ELFLA projekti, kas ļāva saimniecībai būtiski atsperties. Saimniecības izveidotāja un grāmatvede Daira Grasberga stāsta: “Mūsu izaugsme tad bija ļoti strauja, mēs uzcēlām vēl vienu fermu, rekonstruējām veco un tagad mēs esam ganāmpulku palielinājuši līdz 200 slaucamām govīm un tik pat daudz telītes mums ir, tā kā ap 400 liellopi kopā ir mūsu saimniecībā.”

Kooperatīvā “Latraps” šobrīd ir apvienojušies vairāk nekā 1000 mazie un vidējie zemnieki no visas Latvijas. 18 gadu laikā ir uzbūvēti deviņi graudu uzglabāšanas un kaltēšanas kompleksi. “Mūsu zemnieki pēdējos gados ir iemācījušies izaudzēt lielākas ražas nekā spēj realizēt uzreiz. Tieši tāpēc ir nepieciešami kooperatīvi, kas palīdz izaudzēto ražu uzglabāt un veiksmīgi realizēt. Zemnieki, kas ir apvienojušies mūsu kooperatīvā, šajos gados ļoti sekmīgi apgūst Eiropas fondu līdzekļus un kooperatīvs sniedz atbalstu, lai projektu realizācijai saņemtu nepieciešamo finansējumu,” sarunā raidījumā “Jautā-Jums” stāsta kooperatīva vadītājs Edgars Ruža.

2020. gadā sāksies jaunais ES plānošanas periods, tas skars arī Lauksaimniecības politiku, kā arī budžeta sadali. Zemkopības ministrija Latvijā jau šobrīd veic sarunas ar Lauksaimnieku organizācijām, lai plānotu Eiropas fondu izlietojumu nākamajā desmitgadē. Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis sarunā raidījumā stāsta: “Arī nākamajā plānošanas periodā ES fondi lauku attīstībai būs, tomēr aizvien miglā ir tīts cik lielos apmēros un cik daudz Latvija saņems. Šoreiz atšķirība ir tā, ka dalībvalstīm ir daudz lielākas iespējas pašām pieņemt lēmumus kādiem mērķiem investīcijas novirzīt un kā maksājumus sadalīt.”

Plašāk par Eiropas atbalstu Latvijas laukiem nākamajā ES plānošanas periodā uzzināsiet, noskatoties 24.oktobra raidījumu “Jautā-Jums”. Raidījums veidots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Spread the love