Beidzot ir risinājums tiem, kuri nekādi nevar paiet garām spēļu zālēm, un tādu nav mazums, jo, kā norāda speciālisti, atkarība no azartspēlēm jeb ludomānija ir viena no izplatītākajām atkarību formām. No nākamā gada sāks strādāt vienota sistēma, kurā varēs reģistrēties azartspēļu atkarīgie. Tie, kuri būs to izdarījuši, vairs netiks ielaisti nevienā spēļu zālē vai interaktīvo izložu vietnēs.

Jūnijā Latvijas azartspēļu vietās tika ekspluatēti 8643 azartspēļu automāti. Tie izvietoti 308 spēļu zālēs un piecos kazino. Lai sniegtu palīdzību personām, kuri cieš tieši no azartspēļu atkarības Latvijā, jau vairāk nekā gadu tiek īstenota sociālā iniciatīva “Spēles brīvība”. Tās ietvaros tiek nodrošināts īpašs krīzes tālrunis cilvēkiem, kuri kļuvuši atkarīgi no azartspēlēm. Gada laikā, zvanot uz to, pēc palīdzības vērsušās 487 personas, no kurām 435 bija saistība tieši ar azartspēlēm.

Dace Caica, biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja stāsta, ka zvana gan paši atkarīgie, gan viņu tuvinieki. “Vairāk sievietes nekā vīrieši zvana. Arī cilvēki gados, pensionāri, kas ir tēvi, mātes, vecmātes, vectēvi. Atkarība ir daudziem cilvēkiem.”

Kā liecina Veselības ministrijas pētījums par Procesu atkarību izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū, valstī no ludomānijas dažādā pakāpē varētu ciest gandrīz 80 000 personu vecumā no  15 līdz 64 gadiem. Kā informē Liepājas atkarību profilakses centra pārstāve, konkrētu spēlmaņu skaitu gan neesot iespējams noteikt, jo ne visi no viņiem veic kādu ārstēšanos vai arī paši neapzinās atkarības nopietnību. Problēma saasinoties brīdī, kad valstī pasliktinoties ekonomiskais stāvoklis.

Liepājas atkarību profilakses centra vadītāja Areta Brauna atklāj, ka visvairāk šo slimību var pamanīt ģimene. “Protams, to cenšas noslēpt, bet spēlei ir vajadzīga nauda, un ģimenē, protams, pazūd nauda. Sākotnēji ir stāsti – “Kaut kur aizmirsu”, “Aizdevu”, u.c. – bet šo, protams, nevar noslēpt. Parādās ātrie kredīti, pazūd mantas no mājām.”

Kā akcentē Areta Brauna, pēc palīdzības centrā saistībā ar ludomāniju vēršas visu vecumu iedzīvotāji: gan jaunieši, gan pieaugušie un pat pensionāri. Lai šiem cilvēkiem palīdzētu valsts līmenī, ar nākamā gada 1.janvāri, sāks strādāt vienota, no azartspēlēm atteikušos reģistra kārtība. Līdz šim spēlētājam par savu vēlmi nespēlēt azartspēles bija jāinformē katrs konkrētais spēļu uzņēmums. Turpmāk, uzrakstot vienu iesniegumu, tiks informēti visi azartspēļu uzņēmumi, tādējādi personai liedzot doties uz kādu no šīm vietām. Brauna arī stāsta, ka spēļu zāļu īpašniekiem šī sistēma nepatīk un tie dažādos veidos mēģina atkarīgos atturēt no pierakstīšanās reģistrā.

Sižeta autori:
TV Kurzeme

 

Spread the love