Raidījums “Lielstraupes pils stāsti” – 14.02.2018.

Lai gan VSIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” liktenis ir izlemts, proti, no 2018. gada 1. janvāra narkoloģisko pakalpojumu sniegšana ir pārcelta uz VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, Lielstraupes pils mūri glabā neskaitāmus stāstus…

Straupes narkoloģiskajā slimnīcā (agrāk Lielstraupes psihoneiroloģiskā slimnīca) 54 gadus strādāja Zigrīda Gulbe, ieņemot statistiķes, galvenās māsas un citus amatus. Raidījumā Zigrīdas kundze, ejot pa noslēpumainajiem pils gaiteņiem un telpām, skatītājus aizvedīs ceļojumā uz desmitiem gadu senu vēsturi… No barona bibliotēkas un “aversijas kabineta” līdz vietām, kur filmēja “Purva bridēju”.

Divdesmitā gadsimta 60. gados jaunatvērtā slimnīca Straupē bija hronisku alkoholiķu piespiedu ārstēšanas iestāde. Zigrīda Gulbe stāsta, ka “sākumā bija piespiednieki. (..) Rīgā [viņus] savāca, ar miliciju atveda, izgāza uzņemšanā laukā un mums, māsām, bija jātiek ar visu galā. (..) Par cik mums māsu skolā neko par alkoholismu nestāstīja, kad viņi atbrauca, mums [tā] bija pilnīgi sveša bilde. Mēs zinājām, kas ir piedzēries cilvēks, bet kas ir alkoholisms un kā ar šiem slimniekiem var tikt galā, mēs nezinājām. Mēs vienkārši uz vietas visu mācījāmies.”

Agrāk alholoķu ārstēšanai esot izmantota savdabīga metode – pacientiem dota atļauja nelielos daudzumos lietot alkoholu, bet kopā ar speciāliem medikamentiem. Zāles savienojumā ar alkoholu izraisījušas nelabumu un vemšanu. Šī metode esot izmantota ar mērķi radīt riebumu pret alkohola lietošanu. Šobrīd Lielstraupes pilī par to atgādina neliela telpa ar uzrakstu “aversijas kabinets”, kur saglabātas arī pāris pudeles – kā 20. gadsimta beigu vēstures liecība. Raidījumā Zigrīdas kundze izrāda arī citas (lielākas un mazākas) telpas, daļai no tām pacienti vai darbinieki esot devuši nosaukumus, piemēram, “izolators”, “zemūdene” u.c.

Lielstraupes pilī filmētas vairākas ainas filmai “Purva bridējs” (1966). Tāpat leģendārajā režisora Leonīda Leimaņa kinolentē redzams Lielstraupes pils parks. Zigrīdas kundze norāda, ka ainas ar parku redzamas vietā, kur vešeriene jeb Kristīnes māte (Lūcija Baumane) izžauj veļu un ar viņu sarunājas Edgars (Uldis Pūcītis). Bet Lielsraupes pils ir iemūžināta vēl kādā filmā – režisora Rolanda Kalniņa 1987. gada kinolentē “Ja mēs visu to pārcietīsim”, kuras uzņemšanas laikā piepalīdzējusi arī raidījuma galvenā varone Zigrīda Gulbe.

Lielstraupes pils ir vienīgā vidusslaiku pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu. Tā celta 13. gadsimta beigās romāņu stilā. Pašreizējo izskatu – ar barokālām formām – Lielstraupes pils ieguva 18. gadsimtā. Pēc Otrā pasaules kara pils kompleksā darbojās Lielstraupes mašīnu traktoru stacijas pārvalde, bet no 1963. gada līdz pat 2017. gada nogalei tur atradās jau iepriekš minētā medicīnas iestāde.